„Konkrēti uz lapām skatoties, lapu apakšpusē ir tāds sarkandzeltenīgs pulverītis. Tādu skatu es vēl nebiju piedzīvojis. Traktors pēc braukšanas pa lauku kļuva oranžs. Bija jāmazgā traktors,” tā par piedzīvoto stāsta Dundagas novada SIA „Gavsene” vadītājs Aigars Zadiņš.
Slimību savos laukos viņš pamanījis pavisam nejauši, braucot garām. Visvairāk viņu pārsteidzis tas, cik lielā ātrumā dzeltenā rūsa izplatījusies vasaras kviešu tīrumā.
„Viss līdz šim bija kārtībā, izskatījās veselīgi. Gaidīju, kad vārpa parādīsies, jo tad fungicīdu pielietojums ir efektīvāks. Gribēju iztikt ar vienu, bet nu - nebija nekādu aizdomu par tik kaitīgu slimību! No tikpat kā veseliem augiem trīs dienu laikā varēja vizuāli redzēt, ka lauks paliek sarkanīgi dzeltens,” stāstīja Zadiņš.
Kopumā no dzeltenās rūsas cietuši vasaras kviešu lauki aptuveni 50 hektāru platībā. No slimības paglābies lauks, kas atradies aizvējā meža ielokā. Zemnieks nekavējoties konsultējies ar speciālistiem un izmantojis miglošanai piemērotu un kvalitatīvu fungicīdu, kas apstādinājis slimības izplatīšanos, tāpēc pašlaik lauki un vārpas izskatās pietiekami zaļas. Daudzviet zem tām gan paveras bēdīgāks skats.
„Te jau viss ir sakaltis - tādas oranžas strīpiņas. Ja pavelk ar pirkstu, tad tas arī paliek tādā pašā krāsā,” sacīja Zadiņš.
Zadiņam, kurš pats pēc profesijas ir agronoms, šī situācija ir jaunums. Dzeltenā rūsa pārsteigusi ne vienu vien zemnieku Kurzemē. Tās izplatīšanos skaidro agronome un fitopatologs Ilze Priekule - viņu notiekošais gan satraucis, gan vienlaikus radījis interesi.
„Konkrēti ziemas kviešos Stendes apkārtnē ilgus gadus mēs neesam tādā intensīvā pakāpē vērojuši tādas slimības kā dzeltenās rūsas izplatību. Tā ir infekcija. Kurzemē dzeltenās rūsas infekcija novērota gan ziemas, gan vasaras kviešos,” atzina Priekule.
Viņa par šīs slimības izplatīšanos dzirdējusi tikai Kurzemes pusē. Dzeltenā rūsa pie mums, visticamāk, ir ieceļojusi, turpina speciāliste.
„Citur es neesmu dzirdējusi par šīs slimības izplatību. Viens no iemesliem, ka rūsa ir slimība, kas izplatās pa gaisu. Šogad infekcija spēcīgi izplatījusies Skandināvijas valstīs . Nav izslēgts, ka tik agra infekcijas pastiprināšanās un novērošana mūsu kviešu laukos saistīta ar Skandināviju. Sporas atlidojušas gaisa masu kustības rezultātā un nonākušas līdz mums,” sprieda speciāliste. Šo situāciju varēja veicināt arī mēreni vēsais vasaras sākums, kā arī mitrums un gaisa kustība no Eiropas, ar to ir skaidrojama slimības parādīšanas tieši Kurzemē.
No dzeltenās rūsas laukus zemnieki var pasargāt, tikai laicīgi tā jākonstatē un jāmiglo, norādīja Ilze Priekule. Tikmēr Dundagas novada zemniekam jau nācies papildus iztērēt vairāk nekā divus tūkstošus eiro, lai no pilnīgas bojāejas paglābtu savus laukus. Kā dzeltenā rūsa būs ietekmējusi šī gada ražu, to šobrīd precīzi nevarot pateikt, taču tā varētu būt mazāka nekā plānots.
