Atrast trīs lietas, kuras atrodas somā vai apkārtējā vidē un būtu sasaistāmas ar demokrātiju, un no tām veidot tādu kā ātro demokrātijas lietu muzeju – tas ir viens no praktiskiem uzdevumiem tiem, kuri izvēlējušies sevi pilnveidot Latvijā pirmajā Demokrātijas akadēmijā un nāk no Kurzemes.
Šī ir viena no metodēm, kā palūkoties, kas svarīgs konkrētam cilvēkam, par ko viņš gatavs iedegties un risināt vietējā, reģiona vai pat valstiskā līmenī.
Pirmās Demokrātijas akadēmijas nodarbības dalībniece Kristiāna Šteinberga no Saldus nosauc dažas no viņai svarīgajām lietām – ģimenes labklājība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un iekļaujoša sabiedrība.
"Es gribu zināt, kā es kā vienkāršs iedzīvotājs, parasts sabiedrības dalībnieks, varu iesaistīties, kā es varu izdarīt vairāk,
labāk uzzināt, nevis vienkārši gausties, ka viss ir slikti, bet tiešām mēģināt kaut ko labot," skaidroja Kristiāna Šteinberga.
Šis ir arī galvenais iemesls, kuru nosauc visi uzrunātie akadēmijas dalībnieki.
"Ikdienā mežsaimniecība, medības, sports. Arī aktīvi cenšos iesaistīties nozares politikas veidošanā, cik es varu. Man likās, ka tā ir laba iespēja pacelt savu kvalifikāciju, lai varētu aizstāvēt savas grupas intereses arī nākotnē," atzina dalībnieks no Zvārdes pagasta Dainis Kreicbergs.
Demokrātijas akadēmijas veidošanā un īstenošanā iesaistījusies biedrība "Latvijas lauku forums" sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi un nevalstiskajām organizācijām (NVO) no visiem reģioniem. Tās mērķis ir stiprināt sabiedrības pilsoniskās prasmes, iedrošināt līdzdarboties.
Akadēmijā šobrīd ir 200 dalībnieku no visas Latvijas. Līdz jūnijam visi tiksies četrās klātienes nodarbībās Rīgā un tikpat arī izziņas prakses darbnīcās piecos reģionos. No Kurzemes ir aptuveni 40 dalībnieku.
Demokrātijas akadēmijas Kurzemes grupas koordinatore un nodarbību vadītāja Maija Jankovska vērtēja, ka izpratne par to, kā demokrātija darbojas un kādi ir līdzdalības veidi, sabiedrībā nemaz nav tik augsta.
"Mums ir pamatā trīs mērķa grupas: viena ir NVO, cilvēki no biedrībām un nodibinājumiem, tad mums ir jaunie līderi, kuri ir sajutuši, ka kaut ko grib darīt, bet kuriem, iespējams, tas atbalsts ir visvairāk vajadzīgs. Un kas ir arī ļoti būtisks faktors, – mums ir arī publiskās pārvaldes iestāžu pārstāvji, lai veidotu dialogu starp pilsonisko sabiedrību un pārvaldi, lai izpratne būtu abās pusēs un lai mēs abas puses būtu uz vienas lapas," skaidroja Jankovska.
Pēc mācību noslēguma akadēmijas dalībnieki būs demokrātijas ideju vēstneši savās pašvaldībās, šobrīd notiek darbs pie izzinošu lekciju izveides, lai tās interneta vidē būtu pieejamas ikvienam.
