Kursīte-Pakule atzina, ka šobrīd sabiedrība saasināti uztver visu, kas saistīts ar migrācijas jautājumiem, taču tikpat neprātīgi, kā vadīties pēc stereotipa, ka viss nepazīstamais ir naidīgs, ir baidīties bēgļus aizvainot un neizturēties piesardzīgi.
Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, kad patvērumu Latvijā meklēja vien daži bēgļi no Somālijas, šobrīd migrantu plūsma ir tik liela, ka nav iespējams pilnvērtīgi izanalizēt notiekošo, pauda Kursīte-Pakule.
“Svarīgi, lai bēgļiem šeit nebūtu piedāvājuma apgūt trīs vai četras valodas - ja reiz viņi ieradušies Latvijā, tad jāmācās latviešu valoda, jo tikai caur valodu un kultūru var iekļauties sabiedrībā,” klāstīja valodniece.
Savukārt atbalsta demonstrācijas bēgļu uzņemšanai pieteicēja Ieva Vītola integrācijas procesu daļēji pielīdzināja veiksmes spēlei, kurā svarīgi ir tas, kādus cilvēkus bēglis satiek, ierodoties svešā valstī. Viņasprāt, Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas jau šobrīd ir gatavi palīdzēt bēgļu uzņemšanā.
Vītola gan arī atzina, ka, migrantu jautājumam parādoties publiskajā telpā, atklājušies arī daudzi mūsu sabiedrības “nesmukumi”, kuri līdz šim nav bijuši aktuāli.
“Ir cilvēki, kas runā klajas rasistiskas šausmas, un ir cilvēki, kas savu attieksmi mēģina ietērpt starptautisko tiesību un drošības ietvarā. Man atšķirība starp vieniem un otriem neliekas milzīga – tā parāda tikai to, cik ļoti pieklājīgs ir cilvēks,” teica Vītola.
Tieši šāda attieksme, kurā bēglis no cilvēka tiek nonivelēts līdz starptautiskam tiesību objektam, par kura nākotni var spriest, vērtējot viņu caur starptautisko tiesību un pienākumu prizmu, ir bijusi viens no iemesliem organizēt atbalsta demonstrāciju bēgļu uzņemšanai. Arī šobrīd nevar būt ne runas par iespēju neturpināt atbalsta akciju rīkošanu.
Pēc Vītolas domām, Latvija varētu uzņemt arī krietni vairāk nekā 250 bēgļus un valsts iedzīvotājiem nevajadzētu baidīties no tā, ka ieceļotāji viņiem atņems darbu, pabalstus vai veicinās noziedzības uzplaukumu – citu valstu pieredzē ir pietiekoši daudz pozitīvu integrācijas piemēru.
“Latvijas valstij ir jāpasaka, ka, ja bēgļi vēlēsies, viņi var šeit palikt,” sacīja Vītola.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Savukārt Junkera priekšlikums paredzot sadalīt pa ES valstīm vēl 160 000 bēgļu.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
