ĪSUMĀ:
- Pesticīdu lietošana ietekmē bites, arī praksē novērojis saimnieks no Krimuldas puses.
- Pētījumā par pesticīdiem cilvēku organismā vairākās Eiropas valstīs atklājies: Latvijā esam vistīrākie
- Pētniece uzsver – kritiski jāizvērtē pesticīdu atliekvielu izcelsme – vietējā vai ārzemju produkcija.
- No atklātajām 8 atliekvielām Latvijas cilvēku organismā puse nav saistīta ar Latvijas zemniekiem.
- Tikmēr atliekvielas no pesticīdiem, ar kuriem apstrādā laukus, atklājās visos pētījuma dalībniekos Latvijā.
- Svarīgi arī skaidrot, kā tas ietekmē cilvēku veselību.
- "Zemnieku saeima" tikmēr uzskata, ka Latvijā situāciju kāds sistemātiski un koordinēti uzpūš.
- Pēc Krievijas kara Ukrainā ES paziņots par atbalstu zemniekiem, lai ražotu vairāk pārtikas.
- Tomēr EK pārstāvis Timmermanss kā bezatbildīgu vērtē biedēšanu ar pārtikas trūkumu Eiropā.
- Arī ekonomisti norāda – Eiropā drīzāk saskarsies ar cenu kāpumu, nevis pārtikas trūkumu.
- Jautājumus raisījusi diskusija, kurā Zemkopības ministrija pārstāvēja arī klātneesošās "Zemnieku saeimas" viedokli.
- Zemkopības ministrs skaidroja – ministrija vien izpauda organizācijas atsūtīto viedokli, nevis to pārstāvēja.
Vides indikators
Maija beigas, Krimuldas pagasts, kas atrodas netālu no Siguldas. Pie sevis saimniecībā Latvijas Radio uzņem Atis Vallis. Viņš uztur liellopus, audzē sparģeļus, nodarbojas ar galdniecību, kā arī biškopību.
Vallis sacīja: "Govi vienkārši – piesienam un viņa tur ganās tajā platībā, ēd to labo zāli, viss notiek. Savukārt bites, viņas jau aizlidos savi pieci, seši kilometri, ja gribēsies, ja tur būs labāks kāds nektāra lauks. Tātad viņas aizlidos un atnesīs kādas nevajadzīgas vielas."
Sarunā ar Ati Valli Latvijas Radio vēlas noskaidrot, kā pesticīdi jeb augu aizsardzības līdzekļi ietekmē viņa bišu saimes. Bišu dravā, kas atrodas piemājas pļavā, viņš pieiet pie viena no bišu stropiem un noņem tam jumtu. Vallis izmanto speciālu dūmu kanniņu, lai atvairītu kukaiņus.
"Un pēc skaņas var pateikt, kas saimē notiek faktiski. Man jau ir piešauta auss. Var just, ka tā skaņa ir mierīga, ka viņām viss ir kārtībā. Bet, ja nav mātes, vai kaut kas cits, nav barības, tad ir pilnīgi cita skaņa," viņš skaidroja.
Viņa saimniecību ieskauj lauki, kurus apstrādā ar konvencionālām metodēm. Tas nozīmē, ka vietējie zemnieki tajos izmanto minerālmēslus un pesticīdus. "Tur, kur ir konvencionāli lauki tuvumā, kur daudz vairāk rapšus audzē, var just, ka tās saimes ir vājākas," sacīja Vallis, kura dažas no dravām atrodas tālākā apkaimē, kur ir vairāk mežu. Tajās bišu saimes ir daudz spēcīgākas un kukaiņi labāk pārziemo.
"Tas to rāda, ka bites kā indikators, kā vides indikators. Tātad bite saskaras ar visu, visu, kas ir šajā apvidū un no tā var izdarīt secinājumu," skaidroja Vallis.
Viņš bija starp deviņiem Latvijas biškopjiem, kuri ar savām bišu dravām piedalījās Eiropas mēroga pētījumā.
Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis sacīja: "Mēs mēģinājām izkliedēt šīs dravas novietnes pa visu valsti, un izdarījām tā, ka sešas dravas novietnes bija konvencionālās teritorijās un trīs bija bioloģiskās biškopības teritorijas, kuras būtībā mēs varam atzīmēt kā savvaļas teritorijas."
Viņš Latvijā ievāca datus, kādi pesticīdi un to darbīgās vielas nokļūst medus bišu saimēs. "Nu Latvijā neviena bišu saime nebija brīva no pesticīdu klātesamības," atzina Brusbārdis, skaidrojot, ka no agra maija līdz septembra sākumam pesticīdi bišu saimēs ir klātesoši visu laiku.
"Vislielākā aktivitāte un vislielākais vielu skaits, ko mēs konstatējām, nu tas ir vairāk saistīts ar Zemgali, arī Kurzemes dravā, kura arī atradās ļoti tuvu intensīviem laukiem. Darbīgo vielu skaits vislielākais ir konstatējams tieši no jūnija vidus līdz jūlija vidum. Un tad tas vielu skaits bišu saimē pārsniedz desmit darbīgās vielas vienā uzskaites periodā," norādīja Latvijas Biškopības biedrības pētnieks.
Viņš bija pārsteigts, ka pesticīdi atklājās arī bioloģiskās lauksaimniecības teritorijās, jo cerēja, ka tās būs tīras: "Nu, tāda viena atziņa, ko noteikti var minēt, ka pesticīdi vidē saglabājas un tie tik ātri nenoārdās. Tā kā mēs attiecīgi savvaļas teritorijās konstatējām darbīgās vielas, kuras ir lietotas agrāk, senākā pagātnē. Un tās vēl joprojām ir klātesošas. Un tas, man liekas, ikvienam ir jāsaprot, ka tas, ko šodien izsmidzina uz lauka, tas būs rīt, parīt, un arī vēl ilgākā laika posmā."
Savukārt to, kā pesticīdi ietekmē bites, zinātnieki ir izpētījuši jau sen.
"Nu, ja mēs runājam par tādu pazīstamu darbīgo vielu kā glifosāti, kuru ļoti plaši lieto, nu tam ir negatīva ietekme uz medus bites zarnu traktu. Respektīvi, uz barošanas, gremošanas sistēmu. Ir pētījumi arī ar fungicīdiem, kurus mēs Latvijā lietojam, ka bites zaudē orientāciju," pauda pētnieks.
Mēs esam tīrākie
Kādā mērā pesticīdi, kurus izmanto lauksaimniecībā ietekmē cilvēka veselību? To Latvijas Radio devās skaidrot uz Darba drošības un vides veselības institūtu, kas atrodas Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskajā centrā "Kleisti".
Institūts piedalījās starptautiskā pētījumā, lai noteiktu pesticīdu maisījumu klātbūtni cilvēku organismā. Zinātnieki analizēja urīna paraugus no cilvēkiem Latvijā. Tās ir ģimenes lauku reģionos, kas dzīvo lauksaimniecības zemju tuvumā un vecāki ar bērniem, kuri dzīvo vismaz puskilometra attālumā no šādām vietām.
Inese Mārtiņsone, vadošā pētniece un Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja, atzina: "Latvija uz šī mūsu veiktā pētījuma fona, uz skrīninga pētījuma fona no piecām valstīm, tātad no Ungārijas, Nīderlandes, Spānijas, Čehijas, piektā Latvija mēs esam, nu, ja raugāmies uz cilvēka kompozīciju, kas cilvēkā iekšā ir pēc pesticīdiem, pesticīdu atliekvielām, mēs esam tīrākie."
Viņa stāstīja, ka kritiski jāizvērtē tas, no kurienes iedzīvotājos nonāk pesticīdu atliekvielas – no vietējo vai arī ārvalstu lauksaimnieku produkcijas. "Pavisam noteikti pastāv saistība starp pesticīdu atliekvielām, kas varētu būt tikt uzņemtas ar citrusaugiem. Ir pesticīdu atliekvielas, kas varētu tikt, nu kas tiek izmantotas vīnogulāju kopšanai. Tātad tās ir vīnogas automātiski, ko mēs ieraugām savos cilvēkos," norādīja pētniece.
No pētījumā atklātajām astoņām pesticīdu atliekvielām Latvijas cilvēku organismā puse nav saistīta ar Latvijas zemniekiem. "Ir arī četri savienojumi, kas būtu attiecināmi uz graudiem, graudu kultūrām," norādīja Mārtiņsone.
Runa ir par darbīgajām vielām boskalīdu, fludioksonilu un metilpirimifosu. Tās ir sastāvā dažādiem pesticīdiem, kurus Latvijā izmanto, lai apstrādātu rapšus, kviešus, rudzus un citus graudaugus. Vēl ir arī aktīvā viela acetamiprīds, kuru izmanto, lai apkarotu lapgraužus un laputis.
Pētniece norādīja: "Tas pat ne tik ļoti varētu būt saistīts ar mūsu zemniekiem, bet arīdzan ar to, ko katrs cilvēks savā mājsaimniecībā [lieto]. Jo ir jau, vajag reizēm kaut ko tur rozītes, puķītes un apstrādāt ar kaut ko, kas nogalina šos kaitēkļus, tajā brīdī – insektus."
Inese Mārtiņsone stāstīja, ka atliekvielas no pesticīdiem, ar kuriem apstrādā laukus, atklājās visos pētījuma dalībniekos Latvijā. "Tas nozīmē, ka mums ir jāskatās, kāds cits veids, kā cilvēks to var uzņemt. Kā tad cilvēks var uzņemt? Viens no tādiem būtiskākajiem [veidiem] ir pārtika – tas, ko mēs apēdam," viņa teica.
Zinātnieki pētījuma laikā tikai konstatēja, vai cilvēka organismā ir pesticīdu atliekvielu maisījumi. Bet skaidrot, kā tie ietekmē veselību, – to pētnieki vēl tikai plāno darīt. "Latvijā šī sasaiste ar ķīmiskās vielas ekspozīciju un veselības iznākums, tādu ļoti padziļinātu, dziļu pētījumu mums ir ļoti, ļoti maz. Ar ķīmiskām vielām tīri, kur būtu tā kā cēlonis– mēs esam bērna autiņos. Mēs sākam skatīties un mēģināt saprast, kādi līmeņi ir mūsu cilvēkos," sacīja pētniece.
Rīgā Latvijas Radio satika asociēto profesoru Viesturu Ligutu. Viņš ir anesteziologs reanimatologs, kurš specializējies toksikoloģijas un katastrofu medicīnā. Liguts stāstīja, ka pesticīdi hroniski jeb ilgstoši iedarbojas uz cilvēka veselību. "Runājot par pesticīdiem kopumā, tad šādi hroniskie efekti ir ilgtermiņa, lēni, pakāpeniski pieaugoši. Un cēloņsakarību grūti ir atrast," viņš sacīja.
Asociētais profesors arī norādīja, ka var būt alerģiska reakcija un cilvēks iesākumā to nemaz nemana.
"Sākotnēji viņš tiek padarīts jutīgs – medicīniski to sauc par sensibilizāciju. Un tālāk, otrreiz saskaroties ar šo pesticīdu, pat nav svarīgi, ar kādu, viņam būs kaut kādas alerģiskas reakcijas," viņš skaidroja.
Pesticīdiem ir arī hroniska iedarbība uz reproduktīvo funkciju.
Ārsts uzskaitīja: "Bērnu attīstības traucējumi, iespēja nonākt sievietei stāvoklī – visas šīs problēmas ir saistāmas. Ļaundabīgie audzēji. Pat Alcheimera slimība var būt saistīta ar pesticīdu hronisku iedarbību."
Mums ir liels svars
Ir 2020. gada rudens Mūkusalas ielā Rīgā. Poligrāfijas uzņēmuma darbinieki iespiedmašīnā sāk drukāt laikrakstu. "Laikraksta "Latvijas Avīze" pielikums "Zaļā Latvija". Gribam dzīvot dzīvā zemē. Autore Ilze Pētersone."
Caur iespiedmašīnas ruļļiem lielā ātrumā skrien cauri laikraksta 21. septembra numura lappuses. Vienā no atvērumiem ir "Latvijas Avīzes" žurnālistes Ilzes Pētersones raksts.
"Pesticīdu migla laukos kļuvusi par ierastu skatu…"
Žurnāliste, kura ikdienā pievēršas vides tematiem, rakstīja par pesticīdu darbīgo vielu glifosātu. Latvijas Radio sazinājās Pētersoni. "Glifosāts ir tā aktīvā viela, ko izmanto herbicīdu ražošanā, lai iznīcinātu nevēlamo augu augšanu ap kultūraugiem. Nu, kā mēs tautā sakām – apkarotu nezāles," viņa bilda.
Pētersone stāstīja, ka par glifosātiem presē ir jau daudz rakstīts. "Es konkrēti uzgāju faktu par cūku fermu Ulbrokā, Stopiņu novadā, kurā tieši apliecināja gadījums ar cūkām, kuras gāja bojā lielā skaitā tieši tāpēc, ka bija uzturā lietoti graudi, kas bija īsi pirms novākšanas apstrādāti ar kādu no pesticīdiem, kas saturēja glifosātu," sacīja žurnāliste.
Pētersone lūdza Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) atklāt datus par to, cik daudz Latvijā ir izlieti pesticīdi, kas satur glifosātus. "Kā viņi raksta, ka tad šāda informācija ir konfidenciāla, atsaucoties uz konkrētu likumu aktu. Nu un tāpēc man vajadzēja izmantot par avotu kādu citu informāciju, ko es arī darīju. Un tas bija korekts informācijas avots," viņā teica.
Kaut arī rakstā nebija faktu kļūdu, Pētersone un laikraksta redakcija saņēma garu sūdzību no biedrības "Zemnieku saeima". Publiskajā telpā savu viedokli aktīvi izsaka biedrības vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Latvijas Radio viņu arī uzrunāja intervijai.
Biedrības mājaslapā ir rakstīts, ka tā ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā. Arī neoficiālās sarunās izskan, ka tas ir jaudīgākais vietējo zemkopju lobijs.
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, vaicāta, kādēļ "Zemnieku saeima" vērsās pret žurnālisti Ilzi Pētersoni, atbildēja: "Nu, ja žurnālists tiešām pilda profesionālos pienākumus, tad viņš noteikti ir spējīgs analizēt situāciju, izmantot datus un datus pasniegt objektīvi. Un tas bija arī iemesls, kāpēc mēs vērsāmies, jo attiecīgā žurnāliste to nedarīja."
Viņa stāstīja, ka Latvijā situāciju saistībā ar pesticīdiem jau vairākus gadus kāds sistemātiski un koordinēti uzpūš. Bet lauksaimnieki ļoti pacietīgi un ilgstoši nereaģēja. "Sākumā zaļās organizācijas uzbrukumus vērsa konkrētām darbīgajām vielām. Un mēs varam [minēt], piemēram, ka glifosāts izraisa vēzi. Pēc Eiropas ķimikāliju aģentūras un EFSA [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde] slēdziena par to, ka glifosāts neizraisa vēzi, fokuss tika mainīts uz to, ka Latvijā smidzina par daudz augu aizsardzības līdzekļus."
Viņasprāt, tā ir kāda apmaksāta kampaņa, lai panāktu, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlētos importēto pārtiku, nevis tīro vietējo pārtiku.
Dzelzkalēja-Burmistre arī pieminēja Rīgas Stradiņa universitātes pētījumu par pesticīdu maisījumu klātbūtni cilvēkos. Viņa stāstīja – tas kliedē mītu, ka Latvijas pārtika būtu tā netīrākā ar pesticīdu atliekvielām. "Vienkārši visu laiku tiek atrasts, kā mūsu vietējos lauksaimniekus un mūsu vietējo pārtiku sabiedrībai pasniegt kā sliktu," viņa teica.
Aprīļa vidū Rīgas administratīvajā rajona tiesā sākas attālināta tiesas sēde. Tiesnese Ilze Andruškina skata lietu, kura ir ierosināta pēc biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" pieteikuma.
Biedrība cenšas panākt, lai Zemkopības ministrija, kas pārrauga Valsts augu aizsardzības dienestu, atklāj datus, kādā apmērā Latvijā no deviņdesmito gadu sākuma ir pārdoti pesticīdi, kuru darbīgās vielas ir bīstamas videi un cilvēku veselībai.
Biedrības "Ekodizaina kompetences centrs", kas iestājas par ilgtspējīgu produktu ražošanu, vadītāja Jana Simanovska pauda: "Tas, kas ir problēmas Latvijā, ir faktiski mums nav informācijas. Mēs zinām lielās grupas. Mēs zinām, cik daudz fungicīdus izmanto; mēs zinām, cik daudz herbicīdus izmanto; cik daudz insekticīdus. Tātad lielās klases, kas vienīgi raksturo to, kādiem mērķiem šis pesticīds ir domāts. Bet šī lielā klase visai maz pasaka par to, cik šī viela ir bīstama."
Lai zinātu, kāda ir bīstamība apkārtējai videi, nepieciešams zināt konkrētās vielas. Bet valsts iestādes uzskata, ka tā ir konfidenciāla informācija, sacīja Jana Simanovska, norādot: "Tas ir pretrunā ar Orhūsas konvenciju, kas nosaka, ka informācija, kas ir svarīga… Vides informācija ir pieejama sabiedrībai, tā nedrīkst būt konfidenciāla."
Tiesas process vēl turpinās, tādēļ Valsts augu aizsardzības dienesta vadītājs Vents Ezers Latvijas Radio atteica interviju.
"Eurostat" dati rāda, ka Latvijā kopš 2011. gada pesticīdu pārdošanas apjomi palielinājās gandrīz par 80%. "Eurostat" statistikā gan ir piebilde, ka pārdoto augu aizsardzības līdzekļu daudzums tonnās absolūtos skaitļos ir ļoti zems.
Latvijā aizvadīto gadu laikā ir arī palielinājušās aramzemes platības, kamēr citviet Eiropā tās ir sarukušas.
Pilnīgi bezatbildīgi
Aprīļa sākumā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komiteju uzrunāja Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis: "Kā jūs zināt, [Eiropas] komisija ir daļa no Eiropas vienotās atbildes Krievijas noziedzīgajai rīcībai, kas pārkāpj ne tikai Ukrainas tautas suverēnās tiesības un starptautiskos likumus, bet rada draudus arī globālajai pārtikas drošībai."
Tā kā pieaug cenas pārtikai, enerģijai un mēslošanas līdzekļiem, komisija martā paziņoja par atbalstu Eiropas Savienības zemniekiem. "Tas ir tikai saprātīgi, ka mēs atbalstām savus lauksaimniekus, lai viņi var saražot vairāk pārtikas, kamēr vēl var," viņš sacīja.
Eiropas Komisija, piemēram, atļāva uz laiku zemniekiem apart un apstrādāt ar pesticīdiem tās platības, kuras līdz šim bija atvēlētas dabas daudzveidībai.
Frans Timmermanss, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, aprīlī sacīja Eiropas Parlamenta Vides komitejā: "Tagad censties cilvēkiem iestāstīt, ka ir risks, ka nebūs ko ēst Eiropā, nu tas ir pilnīgi bezatbildīgi!"
Timmermanss atbild par Eiropas zaļo kursu – stratēģiju, kā sasniegt klimata neitralitāti. Viņš atzina, ka būs jāraugās, lai kara dēļ Ukrainā neiestājas bads Āfrikā.
"Tas ir saistīts ar globālā kviešu un kukurūzas tirgu darbību. Un tas nav tāpēc, ka kviešu trūkst pasaulē. Raža bija ļoti laba un šī gada raža arī būs laba. Te ir runa par loģistiku un finansēm, nevis par pieejamību. Tam ir jābūt skaidram," viņš skaidroja.
Maija vidū Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) – biedrība, kas apvieno dažādus nozares pārstāvjus, pieprasīja valdībai augsto cenu dēļ Latvijā noteikt ārkārtas stāvokli, lai iedzīvotājus apgādātu ar pārtiku. Tai arī būtu jānosaka pazemināta pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme piecu procentu apmērā.
Arī Maira Dzelzkalēja-Burmistre no "Zemnieku saeimas" sacīja, ka augstās pārtikas cenas rada satraukumu: "Pārtikas ražošanas izmaksas ir pieaugušas ļoti būtiski gan zemniekiem, gan tālāk arī šis te pārstrādes process, ņemot vērā, ka, lai iegūtu, lai izceptu maizi, ir jāpatērē ļoti daudz enerģiju. Mēs zinām, ka arī enerģija maksā vairākas reizes vairāk nekā iepriekš. Līdz ar to dārdzības dēļ pārtikas pieejamība daudzām iedzīvotāju grupām noteikti būs apgrūtināta."
Kā to vērtē cilvēki, kuri seko līdzi procesiem tautsaimniecībā?
Latvijas Radio "Luminor" bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu, kurš teica: "Ja graudu cena divkāršojas, tad tas tā ļoti aptuveni nozīmē, ka maizes cena pieaug par desmit procentiem. Šobrīd šķiet, ka tā ir pieaugusi vēl vairāk. Tur ir, protams, vēl citas komponentes – gāze cepšanai un darba algas. Tātad, ja graudi divkāršojas, ja citas lietas paliek nemainīgas Latvijas iedzīvotājiem – maize kļūs par desmit procentiem dārgāka."
Bet SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis stāstīja, ka paziņojumi par pārtikas nozari ir satraucoši. Svarīgi gan ir saprast, ka dažādās pasaules valstīs būs ļoti atšķirīgas ekonomiskās realitātes. "Eiropa nebūs un arī Latvija nebūs tas reģions, kur mēs varētu runāt par tādu, teiksim, pārtikas trūkumu. Drīzāk jautājums ir par noteiktu produktu cenu, par to, ko mēs ēdam, kā mēs ēdam un par to sabiedrības daļu, kura tiešām nu saskarsies ar šīm problēmām," vērtēja ekonomists.
Savukārt Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis pašreizējo ažiotāžu vietējā pārtikas nozarē drīzāk skaidroja ar priekšvēlēšanu laiku un spekulācijām. "Diskusijas notiek. Man liekas pārāk tiek dramatizēts attiecībā, tai skaitā arī PVN mēs esam arī mazliet skeptiski, ka tas PVN būtu jāsamazina šajā situācijā, ka tas sniegs ļoti īstermiņā ieguvumus kaut kādus patērētājiem. Bet pamatā tas būs vairāk ieguvums tirgotājiem, varbūt arī pārstrādei, bet nu zemniekam tas būs vismazākais ieguvums," viņš norādīja.
Pārtikas drošību ietekmēs arī Eiropas zaļajā kursā iekļautie mērķi, tostarp līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pesticīdu izmantošanu. Dzelzkalēja-Burmistre no "Zemnieku saeimas" norādīja: "Ja Eiropa tik būtiski samazinās šo te augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, tas nozīmē, ka samazināsies ražošana, pārtika samazināsies."
Zīmīgi, ka ar aicinājumu Eiropas Komisijai izvērtēt Zaļā kursa stratēģijas ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu nesen nāca klajā arī Zemkopības ministrija.
Amatpersonas un nevalstisko organizāciju darbinieki, kas ir iesaistīti Vides ministrijas darba grupā, lai meklētu risinājumus pesticīdu nelabvēlīgai ietekmei uz apdzīvotām lauku mājām, maija vidū sanāca kopā.
Diskusiju organizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Diskusijā piedalījās arī zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) biroja vadītājs Jānis Eglīts. Viņš tajā sacīja: "Jānis Eglīts, Zemkopības ministrija. Un šodien šajā reizē es arī pārstāvu Zemnieku saeimu."
Latvijas Radio interesējās, kādēļ augsti stāvoša amatpersona Zemkopības ministrijā atklāti pārstāv vienu lobija organizāciju, nevis strādā visu tai uzticēto lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru labā. Eglīts skaidroja: "Tātad sākotnējā informācija liecināja par to, ka "Zemnieku saeima" nav aicināta. Un tā kā mēs bijām arī vieni no tiem, kas aicināja uzņemt "Zemnieku saeimu" šajā te darba grupā, uzaicināt viņus, tad attiecīgi es arī paudu ne tikai savu viedokli… nu kā, es paudu arī savu kolēģu viedokli – nozari, kuru mēs pārstāvam."
Maira Dzelzkalēja-Burmistre no "Zemnieku saeimas" gan sacīja, ka biedrībai tajā laikā bija saplānoti citi darbi. Tādēļ ministrija arī pārstāvēja organizācijas viedokli.
Latvijas Radio: Kā jūs raksturotu "Zemnieku saeimu". Kā jūs redzat šo organizāciju? Kāda ir tās funkcija?
Jānis Eglīts: "Zemnieku saeima" ir tieši tāda pati kā bioloģiskā asociācija. Ne ar ko neatšķiras, tā tāpat pārstāv savus biedrus. Viņi nav ne ar ko īpašāka mums, vai ne mums."
Bet ko par sava biroja vadītāja rīcību saka pats zemkopības ministrs?
"Es domāju, ka viņam vajadzēja precīzi formulēt tanī sanāksmē, kur nav uzaicināta "Zemnieku saeima", ka viņš izpauž "Zemnieku saeimas" atsūtīto viedokli, nevis to, ka viņš pārstāv "Zemnieku saeimas" viedokli," sacīja Gerhards.
Zemkopības ministrija patlaban strādā pie Kopējā lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna nākamajiem pieciem gadiem. Tas ir pamata dokuments, kurā jārod labākais kompromiss starp visu lauksaimniecības nozari un sabiedrību, kas ir Latvijai jāiesniedz Eiropas Komisijai.
Gerhards vaicāts, vai viņa biroja vadītājs nemet aizdomu ēnu, ka Zemkopības ministrija stratēģiskajā plānā lobē konkrētas lauksaimniecības organizācijas intereses, atbildēja: "Absolūti nē. Ja jums vajag pierādījumus, jūs varat ļoti labi apskatīties, kāda ir bijusi mums šī jautājuma izskatīšana konsultatīvajā padomē un dažādās šajās gan reģionālajās, gan atsevišķo nozaru konsultatīvajās grupās."
Gerharda minētā Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome ir Zemkopības ministrijas institūcija.
Tās sastāvā ir deviņas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, tostarp "Zemnieku saeima", LOSP un Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Pēdējo 12 gadu laikā no valsts budžeta tās ir saņēmušas vairāk nekā piecus miljonus eiro.
Valsts kontrole revīzijā pirms vairākiem gadiem secināja, ka ministrijas sadarbība ar šīm organizācijām konsultatīvajā padomē ir necaurredzama. Kritēriji biedrību dalībai ir neskaidri, bet ik gadu organizācijām garantēti piešķirtā valsts nauda neliecina to, ka Zemkopības ministrija to lietderīgi tērē.
Gerhards to komentēja: "Absolūti caurskatāms process ir bijis. Nu, protams, tas nav bijis viegls. Protams, ka ir bijuši dažādi viedokļi, bet es domāju, ka visām organizācijām, visām nevalstiskajām organizācijām, visām pārstāvju organizācijām ir bijusi iespēja izteikties."
