"Paskatieties, cik mums te ir skaista daba!" tā par Kurmenes pagastu, ko no vienas puses ieskauj Sēlijas meži, bet no otras Lietuva, ikvienam iebraucējam saka vietējie. Vien ikdienā viņu skaits ar katru gadu sarūk.
"Nezinu, ko mūsu valdība domā. Nolikvidē skolu, bērni aizbrauc projām, jaunie aizbrauc projām. Mēs jau esam redzējuši kā ir, kad kaut ko pievieno klāt.
Nolikvidēja to Gvardes darbnīcu, uztaisīja Kurmenē. Gvardē palika tikai pensionāri. Uz doto brīdi tas mums ir Kurmenē," sacīja skolotājs Dainis Kozlovskis.
Skolu Kurmenē slēdza pirms trim gadiem, un tagad viena tās daļa ir tukša, bet kādreizējā ēdnīcā ir biedrības "Kurmenes vilņi" kafejnīca, kas vasarā baro nometņu dalībniekus, bet ziemā vāra bezmaksas zupu trūcīgajiem. Šodien saimniece sacepusi dažādus gardumus, jo ir viena no divām dienām gadā, kad Kurmenē atkal pulcējas cilvēki.
"Pirms diviem gadiem radās ideja, ka vajadzētu atjaunot arī kapu svētkus. Kapos mēs pieminam aizgājējus un tuviniekus, bet dzīve taču turpinās, un nekas nestāv uz vietas, tāpēc pēc kapus vētkiem mēs Kurmenē gribam svinēt dzīvi," stāsta Kurmenes tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse.
Visvairāk ļaužu skolas muzejā. Tiek pētītas senās fotogrāfijas, un gaisā virmo atmiņas. Tiek pārspriestas arī šodienas aktualitātes, bet domu, ka varētu šeit atgriezties pieļauj vien retais un iemesls tam galvenokārt ir viens.
"Ar darbiem ir pārāk slikti, un Rīga ir pārāk tālu, lai braukātu katru dienu," atzīst sastaptie jūrmalnieki Sabīne un Pēteris Vītoli.
Tie, kuri Kurmenē vēl palikuši gan uzķēruši pareizo vilni. Lai darbs būtu pakalpojumu sniedzējiem, un noiets mājražotāju produkcijai, jāattīsta tūrisms.
"Tūrisms vēl ir tas, kas notiek, un arī ar to mēs ceram, ka cilvēki kādu māju pamestu ieraudzīs, un vēlēsies viņu iegādāties un saimniekot un papildināt mūs," nākotnē cerīgi skatās kurmeniete Vera Šahnova.
