Pusdiena

Pusdiena 22.06.2016

Pusdiena

Ar desmit dienu nokrišņiem Rīga netiek galā

Kurdam Tarikam un citiem bēgļiem izdevies atrast mājokli ar Sarkanā krusta atbalstu

Kurdam Tarikam un citiem bēgļiem izdevies atrast mājokli ar Sarkanā Krusta atbalstu

Visiem patvēruma meklētājiem, kuriem piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, beidzot ir izdevies atrast mājokļus, tā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Sarkanajā krustā, kurš bēgļiem mājvietas palīdz meklēt pēdējos divus mēnešus. Šobrīd lielākais izaicinājums ir darba atrašana. Arī kurdam Tarikam, kura ģimene saskārās ar grūtībām mājokļa atrašanai, nu izdevies tikt pie dzīvesvietas.

Kurdu bēgli Tariku, par kuru pirms mēneša vēstīts raidījumā “Īstenības izteiksme”, Latvijas Radio satiek Pasaules bēgļu dienā rīkotā ielīgošanas pasākumā biedrības „Patvērums ''Drošā māja”'' pagalmā Lāčplēša ielā. Tariks pērn rudenī kopā ar sievu un sešiem bērniem uz Latviju atbēga no Irākas, jo sievu kristieti vajājuši reliģiskās piederības dēļ. Tariks te pasākuma vadītājiem palīdz ar tulkošanu, tulko arī tautasdziesmas.

Tarika ģimenei pēc ilgiem meklējumiem izdevies atrast dzīvokli. Bēgļa statusu ģimene ieguva pirms pusotra mēneša un turpināja dzīvot patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”.

Tagad ģimene dzīvos skaistā vietā pie jūras, priecājas Anuša. „Pirmā datumā mēs pārvācamies turp – trīsistabu dzīvoklis Bolderājā, tā ir laba vieta”.

Anuša stāsta, ka dzīvokli ģimenei atradusi Latvijas Sarkanā krusta darbiniece, kas tieši palīdz patvēru meklētājiem: „Nākamajā dienā mēs aizgājām paskatīties. Es lūdzos, lai tikai mums izdotos. Abas lūdzāmies, un, paldies Dievam, sanāca. Pati es trīs, nē, pat četrus dzīvokļus biju atradusi. Viens bija Salaspilī, taču pēc tam atklājās, ka kāds šo dzīvokli jau iepriekš kādam bija aizrunājis. Vēl viens dzīvoklis atradās gandrīz sabrukušā mājā, taču to tāpat izīrēja. Vēl citu dzīvokli vajadzēja pilnībā remontēt, kas vēl nebūtu tik slikti, taču cena bija ļoti augsta.”

Ģimene no bēgļu pabalstu naudas jau samaksājusi īri par diviem mēnešiem, pārcelšanās būs viegla. „Mums jau ir tikai apģērbs, vairāk jau nekā mums nav. Gultasveļu, matračus atstāsim Muceniekos, paņemsim tikai apģērbu. Divu trīs stundu laikā varam pārcelties,” stāsta Tariks.

Ģimenes draugi latvieši jau apņēmušies sarūpēt bērniem divas divstāvu gultas, matračus un gultasveļu. Tagad Tariks aktīvi meklē iespējas nopelnīt. Viņš jau ar "Patvērumu "Drošā māja"'' noslēdzis līgumu kā valodu zinātājs, proti, viņš varēs par atalgojumu darīt to, ko bez maksas brīvprātīgi jau darījis kopš ierašanās Latvijā - palīdzēt citiem patvēruma meklētājiem ar tulkošanu.

„Taču pagaidām man vēl nav iznācis strādāt, neesmu izsaukts. Tagad jau vēl maz patvēruma meklētāju šeit. Tāpēc arī neko nevaru nopelnīt, jo maksā par stundām. Es vēl vienu darbu te atradu, varbūt būs rīt vai parīt atbilde, vai pieņems. Tas ir automehāniķa darbs. Irākā esmu remontējis mašīnas,” atklāj Tariks.

Bērni turpinās apmeklēt Natālijas Draudziņas vidusskola, bet mazākajiem tagad Latvijas Sarkanā krusta mentore palīdzēs atrast bērnudārzu. Tad arī Anuša varēs meklēt darbu. Viņa jau pabeigusi latviešu valodas kursus, taču apmācību vēl turpina.

Latvijas Sarkanais Krusts, kurš ar Sabiedrības integrācijas fondu noslēdzis līgumu par mentoru pakalpojumu sniegšanu, bēgļiem mājokļus atrast palīdz jau divus mēnešus, un ir panākumi – mājokļi, Rīgā un Rīgas apkaimē atrasti visiem tiem, kuriem piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.

“Droši vien, ka ir jārēķinās ar to, ka šīs lietas prasa ilgāku laiku. Nav tā, ka saņēmu statusu, saņēmu pasi, un otrā rītā pulksten deviņos statusu,” atzīst Latvijas Sarkanā krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Līkops norāda, ka dzīvokļu piedāvājums ir diezgan liels. Izīrētājiem, protams, ir dažādas prasības – ir tādi, kas negrib bērnus, kas grib izīrēt uz īsāku laiku, ar oficiālu līgumu, ir tādi, kuriem ir aizspriedumi pret bēgļu statusu, taču tas neesot novērots bieži. Taču arī pašiem patvēruma meklētājiem mēdz būt vēlmes attiecībā uz mājokļiem, norāda Līkops.

Viņaprāt, vispirms būtu jāmeklē darba vieta. Tā šobrīd ir lielākā problēma, jo, lai varētu strādāt, nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Pagaidām tikai diviem cilvēkiem no Latvijas Sarkanā krusta ir darba līgumi par tulkošanu, pārējie darbu vēl meklē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt