Rēzeknes ielās daļa uzrunāto iedzīvotāju atklāja, ka viņu mājās svētku eglītes nemaz nav bijis, lai izvairītos no birstošajām skujām vai vienkārši nav bijusi vēlēšanās. Savukārt vairāki atzina, ka izvēlas mākslīgo svētku rotu.
„Kaut kā tā esam pieraduši [pie mākslīgās eglītes], vieglāk kopt, nevajag lasīt pēc tam skujas apakšā. Mēs paņemam zariņu aromātam, bet tā – mākslīgās, vienkāršāk kopt.”
„Mums ir mākslīgā egle. Tas ir praktiski, nav egļu skuju, ir ērti un labi.”
„Maziņa, bet bija, laukos lielāka, bet pilsētā maziņa. Tā ir tradīcija katru gadu. Mums laukos ir mežs, un mēs varam aizvest atpakaļ un sadedzināt pie sevis lauku mājās. Ja pilsētas dzīvoklis būtu, laikam mākslīgo ņemtu. Tad tiešām būtu žēl mest. Bet, ja ir sava eglīte un sava māja, kur sadedzināt, tad, jā.”
Taču, ko darīt tiem, kuri dzīvo pilsētā un svētkos ir izvēlējušies dzīvo egli? Vai to drīkst Rēzeknē atstāt pie atkritumu konteineriem? Pie tām daudzdzīvokļu mājām, kuras apsaimnieko “Rēzeknes namsaimnieks”, to darīt var.
„Droši iedzīvotāji var likt pie atkritumu nojumēm vai atkritumu konteineriem. Un “Rēzeknes namsaimnieks” organizēs šo eglīšu pārvešanu uz savu teritoriju, kur pēc tam šīs eglītes tiek nodotas šķeldošanai,” pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzalbe.
Par to izvešanu papildus nebūs jāmaksā. „Tiek aizvests prom, un viss. Nav tā, kā līdzīgi Rīgā, kad akcijas taisa līdz februārim un pēc tam ir jāmaksā. Nē, mēs tās izvedam līdz savai noliktavai, kur pēc tam pārstrādā,” pastāstīja Dzalbe.
Tāpat Rēzeknē eglītes līdz 1. februārim bez maksas var nodot šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai sadzīves atkritumu poligonā „Križevņiki”, kur eglītes tiks kompostētas.
„Ja tā ir neliela eglīte, līdz kādam metram, un stumbrs ir daži centimetri diametrā, tad to var izmest pie sadzīves atkritumiem, mēs to paņemsim. Jo – kur ir problēma, – lai ar biezāku, lielāku stumbru, kad atkritumu vedējs savāc, lai nesalauž mehānismus, kas ir paredzēti stumšanai un presēšanai. Eeglīti, kura ir garāka par to metru un stumbrs resnāks, pareizāk būtu vest uz minētajiem šķirošanas laukumiem,” skaidroja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA „ALAAS” izpilddirektors Jurijs Petkevičs.
Egles zari labi garšo arī dzīvniekiem. Piemēram, Kārsavas pusē, Mežvidu pagasta Gadžiuņos dabas saimniecībā "Ošumājas" par tām priecātos poļu konika šķirnes zirgi un Hailandes šķirnes gaļas liellopi, kas saimniekiem palīdz teritorijas apsaimniekošanā. Dažas eglītes jau ir atvestas.
„Tā ir mūsu iniciatīva, mūsu ideja, jo ir daudz redzēts, ka eglītes diezgan bēdīgā izskatā nonāk pilsētā atkritumos un visādi citādi tiek utilizētas. Bet, mūsuprāt, visjaukāk būtu tās atdod dzīvnieciņiem, jo viņiem garšo tās skujas, ja tās vēl ir mīkstas un garšiņa vēl ir. Protams, attīrītas no rotājumiem, no visiem lietutiņiem un spīgulīšiem, kas būdu diezgan bīstami dzīvniekiem. Bet tā viņas garšo gan savvaļas govīm, gan zirgiem,” pastāstīja „Ošumājas” saimnieki Artūrs Kaupužs.
Viņš uzskata – lai mēs nenoslīktu savos atkritumos, produktu dzīves cikla beigām nevajadzētu noslēgties atkritumu poligonā. Un svētku eglīte nav izņēmums. Tāpēc, aicinot braukt pie sevis ciemos, dabas saimniecībā "Ošumājas" priecāsies, ja kā cienasts tiks atvesta eglīte.
