Vēstīts, ka Eiropas Komisija ir gatava risināt regulas prasības radītās problēmas Latvijas gaļas kūpinātājiem, taču no Latvijas tiek prasīts pēc iespējas ātrāk iesniegt datus par benzopirēna daudzumu kūpinājumos. Bet, lai to izdarītu, vajadzīgas gan analīzes, gan izvērtējums. Pagaidām viss vēl top.
Tērvetes novada zemnieku saimniecībā “Vainadziņi” kūpinājumi ir pamata produkts. Process notiek speciāli tam ierīkotā krāsnī, ar alkšņa malku. Saimniece nupat uztaisījusi analīzes, lai noskaidrotu, cik daudz benzopirēna produkts satur.
Rezultāti rāda, ka pieļaujamā norma - divi mikrogrami uz kilogramu, tiek vairākkārt pārsniegta. Ja šāda norma ar 1.septembri tiešām stāsies spēkā – ražošana jāpārtrauc. Tehnoloģiju mainot, tas vairs nebūs līdzšinējais produkts.
„Ja mēs apsautētu un tad kūpinātu, tā jau vairs nebūs žāvēta gaļa, tas būs pusfabrikāts, kas nesaglabāsies. Tagad ar tīru sāli ir iesālīts un nokūpināts ar alkšņa malku,” saka Tērvetes novada mājražotāja Gunta Miļūna.
Pircēji no produkta gan īpaši neatsakās.
„Nē, nāk klāt un saka – ko viņi ir iedomājušies, mēs visu mūžu esam ēduši žāvētu gaļu, un kas mums ir noticis?! Cilvēki mūs atbalsta,” saka Gunta.
Zemgales mājražotāji, kas apvienojušies organizācijā “Pārtikas amatnieki” šobrīd apkopo analīžu rezultātus, lai redzētu, kādi ir vidējie rādītāji un spriestu, ko iesākt. „Tehnoloģiju izmainot, var panākt mazāku daudzumu, bet ne divus mikrogramus, varbūt 5-6, bet ne divus. Tas būs ar mākslīgiem dūmiem apstrādāts produkts, tā vairs nebūs Latvijas žāvētā gaļa,” saka biedrības „Pārtikas amatnieki” vadītājs Jānis Dāvids.
Lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, vajadzētu tiem noteikt īpaša produkta statusu, uzskata gan ražotāji, gan zemkopības ministrijas amatpersonas. Ministrijā šobrīd iesniegti tikai 30 analīžu rezultāti. Tas ir maz. „Mums datus vajadzētu dabūt aprīļa pirmajā nedēļā – gan datus, gan labas ražošanas prakses izvērtējumu - kādi uzlabojumi ražošanā ir veikti, un vai vispār tādi ir iespējami. Tādu pētījumu, ko ir apņēmies veikt BIOR, lai varētu secināt, ka mēs tiešām nevaram to gaļiņu nokūpināt ar mazākām benzopirēna normām, kā pašlaik,” norāda Zemkopības ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže.
Iespējams, ka mājražotājus čaklāk griezties pēc analīzēm BIOR laboratorijā attur dārdzība – par vienu pārbaudi jāmaksā 90 eiro. Ministrijas atbalsts tam nav paredzēts, jo pagaidām neesot lūgts.
