4. studija

Skolā "krīze" - uz tualeti gribas, bet bail iet!

4. studija

Pagrabstāvs Rīgas centrā: publiskā tualete vai atkritumu izgāztuve?

Kāpēc latvieši ražo kebabus un piesauc Raini?

Kultūru sajaukums preču zīmēs – nepieņemama parādība vai ironija par klišejisku latviskumu?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Reklāmas sauklis “Bez kebaba nav uzvaras”, kas parafrāzē Raiņa "Bez cīņas nav uzvaras”, un Latvijas simtgades pasākumiem izmantotais fonts kebabu restorāna zīmolā – vai tajā ir konflikts ar latviešu nacionālo identitāti vai tā ir ironija par klišejisku latviskumu?  

LTV raidījums “4. studija” pamanīja rakstnieces, tulkotājas, publicistes un kultūras žurnāla “Domuzīme” galvenās redaktores Rudītes Kalpiņas kritisko ierakstu sociālajos tīklos, kas adresēts ēdināšanas iestādei ar nosaukumu “Rīgas kebabs”.

“Rīgas kebaba” īpašnieks Pauls Višinskis stāstīja, ka “ideja aizsākās Mārupē, uztaisījām “Mārupes kebabu”, cilvēkiem ļoti garšoja, cilvēki priecājās, taisījām foršus kebabiņus, atvērām vēl vienu kebabnīcu jau Rīgā, tad nolēmām, ka sauksim par “Rīgas kebabu”.”

Dizainā izmantoti mākslinieka Anša Cīruļa burtveidoli, kas plaši izmantoti Latvijas valsts simtgades vizuālajā identitātē.

“Tāpēc, ka ļoti foršs fonts, ļoti labi izskatās. […] Autortiesības ir, taču tas ir oficiāli reģistrēts šrifts, kuru var iegādāties jebkurš,” stāstīja Višinskis.

Filozofijas doktore, Latvijas Universitātes emeritētā profesore, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane sprieda, ka “tas ir tipisks pārnacionālās kultūras paraugs jeb globālās kultūras paraugs, kultūrmijiedarbības paraugs”.

“Jo pie kebaba jau latviešu cilvēki ir pieradināti.  Ir labi, ka [...] ir kāds uzņēmīgs latviešu cilvēks, kurš iedomājies globāli konkurēt ar visiem pasaules kebabu ražotājiem,” piebilda Lasmane.

Filoloģijas doktorante Iveta Ratinīka spriež, ka uzņēmums pievērsa sev uzmanību, “un šajā gadījumā uzmanība ir pievērsta pat savā ziņā stilīgi ironiskā veidā, jo tieši nacionāli noskaņoti cilvēki ļoti sensitīvi uztver jēdzienu “kebabnīca” kā tādu, uztverot to bezmaz vai kā nacionālo apdraudējumu, jo šeit lielākoties strādā imigranti un tamlīdzīgi”.

“Šajā gadījumā tā ir smalka ironija par klišejisku latviskumu. Un tas varētu būt arī šī iestādījuma veiksmes avots, jo intertekstualitāte, respektīvi, citāti darbojas tikai tad, ja mēs viņus atpazīstam. Pārējiem tas ir vienkārši stilīgs nosaukums,” sprieda Ratinīka.

Skolas ielā atrodas vēl kāda kebabnīca, kuras savdabīgajā nosaukumā izmantots latgaliešu vārds “Ausmeņa” - vien nevis ģenitīva, bet gan nominatīva formā.

 “Ausmeņa kebaba” īpašnieks Valters Murāns stāstīja, ka iepriekš bija hiphopa apvienība, “taisot to mūziku un darot citas lietas, kaut kurā frīstailā mums radās tas nosaukums “Ausmeņa” - vieta, kur uzaust jaunas idejas. [...] Kāpēc nav “Ausmeņas” - ja godīgi, nekad nebijām par to iedomājušies. Tad, kad radās “Ausmeņa kebabs”, likās –  ideāls nosaukums”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti