Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanā kļuva skaidrs, ka Varakļānu novads, kurā ietilpst Varakļānu pilsēta un pagasts, kā arī Murmastienes pagasts, ir pārāk mazs, lai to varētu saglabāt. Astoņi no deviņiem Varakļānu novada domes deputātiem atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu pievienoties Madonas novadam, kas faktiski atjaunos līdz iepriekšējai reformai pastāvošo administratīvo Madonas rajonu, kurā ietilpa arī Varakļāni.
Kultūras darbinieku pretēji viedokļi
Varakļāniešu lēmums raisīja plašu rezonansi. Latvijas kultūras 40 darbinieki atklātā vēstulē pauda satraukumu par risku, ko, viņuprāt, latgaliešu valodas un identitātes saglabāšanai radītu Varakļānu novada nošķiršana no Latgales. Tagad daļa no viņiem atzīst, ka pirms parakstīšanas nav vispusīgi izvērtējuši situāciju.
Aktrise Baiba Broka pastāstīja, ka uzticējusies savas radinieces Ievas Zepas viedoklim. Komponists Jānis Lūsēns lēmumu parakstīties skaidro ar emocionālo piederības faktu, bet atzīst – nav iedziļinājies ekonomiskajā pamatojumā.
Par atbildi 53 ar Varakļāniem cieši saistīti kultūras darbinieki sagatavoja savu vēstuli. Tajā skaidrots, ka reformas būtība ir novadu ekonomiskās attīstības sekmēšana, nevis kultūrvēsturisko robežu atjaunošana. Vēstulē pausts apliecinājums, ka Varakļānu latgaliskā identitāte ar reformu netiek apdraudēta, un aicināja Saeimas deputātus respektēt iedzīvotāju gribu.
Biedrību saikne ar politiķiem
Rezultātu Saeimas balsojumā par Varakļāniem ir grūti prognozēt. Trīs partijas – Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija un “Saskaņa” - jau otrajā lasījumā balsoja par Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā. Un to viedoklis nav mainījies arī tagad, kad administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts tiek skatīts trešajā lasījumā.
Argumentus par nepieciešamību Varakļānus pievienot Rēzeknes novadam, lai saglabātu kultūrvēsturisko identitāti, spēkā uztur vairākas Latgalē dibinātas biedrības. Tām ir iespaidīgi nosaukumi: “Latgales Saeima”, “Latgales spēks”, Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sēta”. Taču to izpildinstitūcijās atrodamie vārdi vedina domāt, ka patiesībā ir runa par diezgan šauru domubiedru grupu ar visai niecīgu pārstāvniecību un atbalstu Latgales reģionā.
Piemēram, “Latgales Saeimas” līderis Arnis Slobožaņins pirms mēneša kādā “Facebook” diskusijā publiskoja biedrības konta izrakstu. Tajā redzams, ka pērn visa gada laikā biedra naudu viena eiro apmērā iemaksājuši tikai trīs biedri, divi no viņiem arī ziedojuši biedrībai katrs vēl 19 eiro. Bet janvārī notikušās Saeimas atbildīgās komisijas sēdes teksta tiešraides pieraksts liecina, ka cits “Latgales Saeimas” vadītājs, bijušais deputāts Juris Viļums solījis Varakļānu piederību Latgalei aizstāvēt ar ieročiem rokās.
Šīm biedrībām ir ciešas saites tieši ar tām politiskajām partijām, kuras gatavojas balsot par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam.
Iespējams, tieši šie cilvēki uztur partiju pozīciju par kultūrvēsturiskā aspekta nozīmību. Piemēram, viens no “Latgales Saeimas” vadītājiem Guntis Rasims šogad pievienojās Jaunajai konservatīvajai partijai.
Savukārt viena no “Latgaļu sētas” vadītājām, no kaimiņu pagasta Dekšārēm nākusī Marika Zeimule pirms diviem gadiem Saeimas vēlēšanās startēja Latgales vēlēšanu apgabalā no Nacionālās apvienības saraksta, tagad vada kultūras ministra biroju. Iespējams, Nacionālā apvienība ieinteresēta iekļaut Varakļānus Latgales vēlēšanu apgabalā, jo 95 procenti varakļāniešu tradicionāli balso par tā sauktajām latviskajām partijām.
“Latgaļu sēta” pirms nedēļas vēstulē Saeimas deputātiem aicināja balsot par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam. Vēstuli parakstījis otrs biedrības vadītājs Ivars Logins, taču dokumenta tehniskā informācija atklāj, ka vēstules autors bijis Latvijas valsts oficiālās informācijas platformas „Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētājs Dainis Mjartāns, Marikas Zeimules dzīvesbiedrs. 2009. gadā Mjartāns kopā ar kultūras darbinieku vēstules organizētāju Ievu Zepu startēja Varakļānu domes vēlēšanās no saraksta „Kopā savam novadam”.
Iesaistās arī baznīcas
Latgales vienotības idejas aizstāvji nav vienīgie politisko spēļu līdzdalībnieki.
No ticamiem avotiem Saeimā LTV raidījums “Kultūršoks” uzzināja, ka Varakļānu jautājumā iesaistījušās arī vadošās reliģiskās konfesijas.
Reliģiskie vadītāji centušies pārliecināt deputātus balsot par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam.
“Kultūršoka” avots Saeimā norādīja, ka tieši tā izskaidrojama “Saskaņas” monolītā pozīcija Varakļānu jautājumā. “Saskaņietis” Andrejs Klementjevs kādam Varakļānu iedzīvotājam pirms nedēļas rakstījis: „Frakcijas lēmums – Latgale.” Uz jautājumu, vai pat nebūs brīvais balsojums, Klementjevs atbildējis: „Nē.”
Tagad „Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs to noliedz: “Mums nebūs monolīts balsojums. Ir tādi, kas domā – Varakļāni it ļoti svarīgi Latgalei, citi respektē vienas daļas varakļāniešu, lielākās daļas laikam vēlmi būt vidzemniekiem. Es nezinu. Jo mums nav nekur nekādi obligātie balsojumi.”
Urbanovičs arī noliedz reliģisko līderu vizīti: “Pie manis nav. (..) Esmu dzirdējis atskaņas, ka kaut kur kaut kādi garīgie tēvi kaut ko ir teikuši.”
Katoļu baznīcas palīgbīskaps Andris Kravalis baznīcas interesi par Varakļānu piederību nenoliedz: “Kāpēc mēs iestājamies? Tāpēc, ka tur ir ticīgi cilvēki. Tieši tāpēc. Viņi jautā, kāpēc mums būt pilnīgi citā reģionā, ja mēs vēsturiski esam latgalieši. (..) Bīskapa Buļa pārliecība, ka viņš caur to zaudē Latgales latgalismu.”
Savukārt informāciju par iespējamo tikšanos ar Saeimas deputātiem garīdznieks pielīdzina grēksūdzes noslēpumam. “Ziniet, es ar Saeimas deputātiem runāju katru otro dienu. Nē, saprotiet, ka tas nav korekts jautājums garīdzniekam, pie kā vēršas cilvēki dažādos jautājumos. Tāpēc es nevaru pateikt, kas gājis pie grēksūdzes, vai kas ir par ko runājis. Baznīca nespēlē tādas spēles,” pauda Kravalis.
Kaut arī Latvija ir sekulāra valsts, šī nav pirmā reize, kad reliģiskie līderi iejaucas valsts laicīgajās lietās. Pirms diviem gadiem visu četru lielāko reliģisko konfesiju garīgie līderi gan tiekoties ar deputātiem, gan kopīgā vēstulē aicināja neratificēt Stambulas konvenciju. Dokumentam, kas paredz novērst vardarbību ģimenē, Latvijas parlamentā joprojām nav vairākuma atbalsta.
Pašvaldības sadarbojas
Jāatgādina, ka iepriekšējās administratīvās reformas laikā tika sašķelta Barkavas draudze. Barkavas pagasts pievienojās Madonas novadam, bet Murmastienes pagasts – Varakļānu novadam. Tas nekādi nav ietekmējis draudzes darbu, Murmastienes ticīgie joprojām apmeklē savu Barkavas baznīcu. Savukārt Barkavas pagasta pārvalde šajā laikā ir finansējusi Barkavas Sv.Staņislava katoļu baznīcas pieslēgšanu pagasta siltumapgādei. Tāpat baznīca ir nodevusi pagastam patapinājumā tai pieguļošās teritorijas un kapliču, kuru uzturēšanu un uzkopšanu par saviem līdzekļiem veic Madonas novadā ietilpstošais Barkavas pagasts.
Savukārt Varakļānos ar Madonas novada atbalstu atjaunota ne tikai slavenā Borhu pils, bet arī veikti ieguldījumi Varakļānu katoļu baznīcas infrastruktūras uzlabošanā. 2018. gadā ES programmas “Leader” ietvaros Varakļānu baznīca realizēja projektu baznīcas vides pieejamības uzlabošanai – tika uzbūvēta uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem, veikts baznīcas dūmvadu un rietumu puses kāpņu remonts. Projektu izvērtēja, apstiprināja un administrēja Madonas novada fonds, pašvaldības līdzfinansējums – 10%. Kopumā projekta izmaksas bija 13,9 tūkstoši eiro, no kuriem 12,5 tūkstoši eiro – ES finansējums.
Šobrīd Varakļānu katoļu baznīca “Leader” finansējuma ietvaros īsteno baznīcas teritorijas labiekārtošanu, tiks atjaunots mūra žogs un baznīcas kreisās puses ieejas kāpnes. Projekta izmaksas 14 tūkstoši eiro, 10% segs pašvaldība. Tāpat Varakļānu novada dome piedalās baznīcas teritorijas ikdienas uzturēšanā un labiekārtošanā.
Līdz ar to secināms, ka Rēzeknes–Aglonas diecēzei piederošo draudžu dzīvi administratīvi teritoriālās izmaiņas, proti, saistība ar Vidzemē ietilpstošo Madonu neietekmē negatīvi.
Plāno arī likumu par kultūrvēsturisko piederību
Jāņem vērā, ka Saeimas deputāti novadu reformas likumā galīgajā lasījumā apstiprinājuši Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulēs atsevišķs likums. Ar to ir pateikts, ka
Administratīvi teritoriālās reformas likums neregulē kultūrvēsturisko piederību.
“Ja argumentācija Varakļāniem būt pie Rēzeknes vai Madonas ir tikai tādēļ, kas ir Latgale, kas ir Vidzeme, tad šis arguments nav juridiski korekts. Tas varbūt ir labs politiskā retorikā, lai sasniegtu kādas ambīcijas, bet tas noteikti neiztur kritiku no juridiskās puses. Es teiktu, ka te ir labs pamats vērsties Satversmes tiesā,” norādīja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu galīgajā lasījumā Saeima turpinās izskatīt šonedēļ. Varakļānieši to gaidot ar bažām. Varakļānu novada domes priekšsēdētājs gatavs vērsties Satversmes tiesā.
