Beitnere Latvijas Radio diskusijā „Krustpunktā” norādīja, ka pilsoņa pase vēl nenozīmē, ka cilvēks ir lojāls valstij. Viņa atgādināja, ka jau pirms desmit gadiem tika domāts – ja ir cilvēki, kuri šeit nejūtas labi, ir jāveicina viņu aizbraukšana no Latvijas. Beitnere uzskata, ka par to arī tagad jārunā drošā balsī, nevajadzētu no tā baidīties.
Nedrīkstam pieļaut, ka Latvijā dzīvo lielā skaitā nelojāli cilvēki, kas neizprot mūsu vēsturi,” sacīja Beitnere.
Savukārt Bērziņš atzina, ka viņš nebūtu aizbraukšanas tēzes atbalstītājs. Viņaprāt, tieši otrādi - vajadzētu meklēt kopīgos punktus, un, piemēram, tāds punkts varētu būt deportācijas. Pašlaik visbiežāk, runājot par deportācijām, tiek uztverts, ka „tas notika tikai ar latviešiem”, bet ir cietuši arī daudzu citu tautu pārstāvji.
Viņš arī atzina, ka valstī nav mērķtiecīgas kopīgas atmiņu politikas, ir vairākas atceres un sēru dienas, bet jaunā paaudze bieži vien neizprot to nozīmi. Piemēram, decembrī ir oficiālā pret latviešu tautu vērstā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kura praksē nedarbojas, tai nav ne rituālu, ne tradīciju, norādīja Bērziņš.
Viņaprāt, problēmas ir arī skolās, jauniešiem māca „dažādas vēstures”, un pretēji kādreiz pastāvējušajam viedoklim, ka līdz ar paaudžu nomaiņu arī sabiedrībā vēstures izpratnes atšķirības mazināsies, šobrīd var teikt, ka jauniešiem viedokļi ir vēl atšķirīgāki nekā vecākajās paaudzēs, jaunieši noskaņoti kategoriskāk.
Savukārt Beitnere uzsvēra, ka Latvijā ir daudz zaudētāju stāstu, „mēs maz svinam un atceramies uzvaras stāstus, bet mēs esam uzvarētāji – esam saglabājuši valodu, kultūru, kultūras telpu, tāpēc esam uzvarētāji”. Šajā jautājumā, viņasprāt, liela loma ir ģimenei.
