Kā lielāko sasniegumu aizvadītājos četros gados, neskatoties uz krīzes laiku, Andris Ameriks (apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai, šobrīd Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks) min to, ka darīts viss, lai sekmētu kultūras dzīvi un augstu turētu kultūras vektoru. Un pirmām kārtām, tas attiecas uz kultūras infrastruktūru. Veidojot Rīgu kā valsts un arī reģionālu kultūras centru, Andris Ameriks uzskata, ka katrā no četrām pilsētas lielajām teritorijām jābūt savam kultūras centram. Tāds ir jau kultūras un atpūtas centrs Imantā un tikko renovētā Ziemeļblāzma, tādam jābūt Latgales priekšpilsētā un tā ir VEF kultūras pils, kuru domāts atjaunot nākamā sasaukuma laikā. Andris Ameriks atzīst, ka šīs domes sasaukuma laikā kultūras infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā darīts daudz un noraida pārmetumus, ka aizkavējusies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija un līdz ar to muzejs nebūs atvērts apmeklētājiem 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
"Ir jādomā arī par 2015. un 2016. gadu," bilst Andris Ameriks un norāda arī uz to, ka šogad pabeigs tehnisko projektu Kongresu nama pārbūvei un nākotnē tas pārtaps par multifunkcionālu halli, līdzīgi kā ir Tallinā.
Baiba Broka no Nacionālās apvienības norāda, ka paredzēts veicināt amatierkolektīvu attīstību. Lūgta konkretizēt šo pirmsvēlēšanu programmā rakstīto, Baiba Broka stāsta, ka latvieši ir dziedātāji un dejotāji un brīvā laikā mēģina uzturēt latvisko garu. Bet pēdējos četrus gadus kultūras un latviskās tradīcijas saglabāšanai budžets ir bijis samazināts. Varbūt tas bijis krīzes ietekmē, varbūt domei nav bijis aktuāli. Tāpēc, atjaunojoties līdzekļu pieejamībai, šī iniciatīva būtu noteikti jāatbalsta, un paredzēts gādāt, lai amatierkolektīviem būtu pienācīgas telpas mēģinājumiem, kā arī iespējas uzstāties un rādīt savus sasniegumus pienācīgās telpās.
Nacionālā apvienība min akustiskās koncertzālēs nepieciešamību, Baiba Broka uzskata, ka ideālā variantā tā būtu jaunas ēkas būvniecība, bet dome to nevarētu darīt viena, būtu jādara sadarbībā ar valsti un privātiem partneriem. Tā kā koncertzāles būvniecības uz AB dambja projekts ir saņēmis daudz pretēju viedokļu, zāles būvniecībai būtu jāizvēlas cita vieta, varbūt Skanstes ielas rajonā, kur ir pieejama teritorija. Baiba Broka neizslēdz arī iespēju rekonstruēt Kongresu namu.
Kas pašu mēra kandidāti kā kultūras patērētāju iepriecināja no līdzšinējās domes piedāvājuma, kas tomēr licis neizpratnē saraukt pieri? Nepatiku radījusi, piemēram, Rīgas svētku kulminācija ar krievu popgrupas koncertu. Rīgas svētkos vajadzētu rādīt to, ar ko mēs paši lepojamies. Savukārt laba tradīcija, kas būtu jāturpina, ir Līgo svētku kopīga svinēšana 11. Novembra krastmalā.
Lielākais gandarījums kā rīdziniecei par Rīgas domes paveikto kultūras nozarē Sarmītei Ēlertei (Vienotība) ir par beidzot uzsākto LNMM rekonstrukciju. Bet pietrūcis ir ilglaicīgas stratēģiskas domāšanas par kultūru. Sarmīte Ēlerte atzīst, ka kultūras vērtību arī pārvēršot ekonomiskā izteiksmē, nevar mērīt tikai atbilstoši nopelnītajam par biļetēm. Katrs kultūrā ieguldītais lats uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem.
Vienotības mēra kandidāte uzskata, ka Rīgas potenciāls ir daudz lielāks, nekā ir izdarīts. Ir sajūta, ka mākslu kvalitāte ir pāraugusi tās "lupatiņas", kurās tos gribētu apģērbt. Viņai šķiet, ka visapdalītākā ir tēlotāja māksla, tāpēc viens no Vienotības piedāvājumiem ir sadarbībā ar valsti veidot laikmetīgās mākslas muzeju. Iespējams, tas nav jāceļ no jauna, bet jāatrod telpas un jāpiemēro, jo Rīgā nav vietas, kur apskatīties mūsdienu latviešu mākslu, to, cik mēs vizuāli esam spējīgi domāt. Sarmīte Ēlerte uzskata, ka Rīgā pilnvērtīgu kultūras dzīvi var attīstīt tikai cieši sadarbojoties ar valsti, šobrīd šī sadarbība nav tik laba kā varētu.
Ēlerte uzskata Rīgas mākslas dzīves atspoguļojumam un pilsētas parādīšanai kā Ziemeļeiropas galvaspilsētai ir arī nepieciešams dažādas mākslas aptverošs festivāls. Un kā svarīgu enerģijas avotu Rīgā viņa redz nevalstisko organizāciju darbību, kas aktivizējās tieši krīzes laikā un ko nevajadzētu pazaudēt.
Reformu partiju pārstāv modes mākslinieks Bruno Birmanis, kas ir vairāk speciālists kultūras jautājumos par Reformu partijas Rīgas mēra kandidāti Ingu Antāni. Bruno Birmanis kā Reformu partijas prioritātes Rīgā nākamos četros gados min radošumu visās jomās.
Viņš uzskata, ka dome šobrīd vienkārši darbojas. Ir mehānismi, kas paši veido kaut kādu saturu, vai atbalsta citu veidoto, bet tie ir gadu desmitu laikā iesūnojuši. Vispirms kultūra būtu jānodala no izklaides, jo šobrīd atbalsta konkursos visi startē kopā. Abām jomām vajadzīgs atbalsts, bet katra jāvērtē atsevišķi. Viņš arī min, ka valstī jau ilgāku laiku nav kultūras politikas, neskatoties uz to, ka tā ir izklāstīta dažādos dokumentos. Par to arī liecinot kultūras cilvēku viedokļi.
Mūsdienīgu un ilgspējīgu kultūras pilsētas modeli Reformu partija iecerējusi izstrādāt gada laikā. Bruno Birmanis atzīst, ka tas ir paveicams pat ātrāk, sadarbojoties ar radoši domājošo kopienu pārstāvjiem. Rīgai ir jākļūst par pilnvērtīgu Eiropas kultūras pilsētu, kurā gribētu braukt un strādāt citu valstu mākslinieki un pēc studijām ārzemēs atgriezties mūsu mākslinieki. Un tas emocionālas dabas jautājums, ne tik daudz ekonomisks.
Jautāts, kas samulsinājis kā kultūras adresātu, Armands Krauze (Latvijas Zemnieku savienība) atbild, ka negājis pie sirds plašais "Jaunā viļņa" pasākums 11. Novembra krastmalā. Viņš uzskata, ka tur būtu jāorganizē visas tautas svētki, piemēram, Līgo svētki, ne vienai sabiedrības daļai paredzēts pasākums.
Noteiktas komandas kultūras jomā Latvijas Zemnieku savienībai nav, bet Armands Krauze min, ka izmantos pieredzējušu dažādu jomu speciālistu padomus. Kā atbilstošāko kultūras finansēšanas modeli Rīgā, viņš redz skaidri izdalītus līdzekļus no budžeta, bet uzskata, ka gan kultūrā, gan citās jomās ir jākonsultējas ar ieinteresētajiem cilvēkiem.
Armands Krauze piekrīt, ka Rīgā vajadzētu akustisko koncertzāli, bet par Kongresu nama pārbūvi izsakās atturīgi, norādot, ka dārgu celtņu būve un renovēšana ir rūpīgi jāpārdomā. Kā vienu no savas partijas prioritātēm viņš min vēlmi izveidot zinātnes un tehnoloģiju centru, līdzīgi kāds ir Tartu.
Gunti Belēviču (Latvijas Zaļā partija) sarūgtina, ka aizkavējusies un sadārdzinājusies LNMM rekonstrukcija, kas neļaus pienācīgās telpās aplūkot latviešu mākslas kolekciju 2014. gadā. Taču viņam esot plāns, kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā visi varēs apskatīties latviešu glezniecību. Vēl viņu sarūgtinājusi Ušakova cenzētā tēlniecības kvadrinnāles norise pagājušā gadā.
Tāpat viņš uzskata, ka kultūra un māksla padara cilvēku par cilvēku un nav pārliecināts, ka kultūru vajag uz tirgus pamatiem nolikt. To var darīt atsevišķas jomās. Ja viņš kļūs par Rīgas mēru, Rīgas dziesmu svētki būs katru gadu. Viņš vēlas, lai dziesmu svētki būtu tādi, ko rādīt visai pasaulei un ir neizpratnē, kāpēc mums tik nozīmīgās tradīcijas norises vieta - Mežaparka estrāde - nav pienācīgi izbūvēta. Dziesmu svētki ir jārīko katru gadu ik vienā vietā, kur ir parks un estrāde, tāpēc viņa komandā ir diriģents Edgars Račevskis, kas jau daudzus gadus rīko dziesmu svētkus Gaujienā.
Jautāts par jaunām kultūras infrastruktūras būvēm viņš norāda uz nepieciešamību pienācīgi izmantot jau esošās, piemēram, Mākslinieku namu, kur ir brīnišķīga padomju gadu mākslas kolekcija. Viņš sola palīdzēt māksliniekiem tikt galā ar komunāliem maksājumiem un sakārtot zāli, lai varētu tur pienācīgi izstādīt gleznas. Tāpat Guntis Belēvičš norāda uz Latvijas Zinātņu akadēmiju, kurā ir zāle, tikai skatuve ir izdegusi un to neizmanto. Šo ēku nedrīkst izputināt, Varšavā līdzīga ēka atvēlēta mākslām.
