Aģentūra pieteikusi kopumā piecus iespējamos attīstības variantus, kuros paredzēta apmeklētāju centra, tualešu, autosstāvvietas un kolumbārija izbūve Lielo kapu teritorijā. Viens no piedāvājumiem paredz apbūves izveidi gar Lielo kapu Dienvidu malu.
Par saviem iebildumiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija jau informējusi Rīgas pieminekļu aģentūru, norādot, ka Lielo kapu attīstības koncepcijai, kuras izstrādei piešķirts arī valsts budžeta finansējums, ir jābūt vērstai uz esošo vērtību saglabāšanu.
Jaunas apbūves, tostarp infrastruktūras izveide Lielo kapu teritorijā būtu pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā noteikto, norāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas direktora vietniece Katrīna Kukaine.
“Mums par pārsteigumu tika demonstrētas dažādās jau ieskicētās ieceres, iespējamie attīstības varianti, kas tik tiešām ir pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra likuma grozījumos noteikto par infrastruktūras objektu un dažādu citu pārveidojumu būvniecību, tā teikt, neattiecināmību uz šo teritoriju, ja novedīs pie neatgriezeniski zaudēta vērtība,” pastāstīja Kukaine.
KONTEKSTS:
Lielo kapu vārds pēdējos gados vairākkārt ir izskanējis: gan saistībā ar tā saucamo "kapu tramvaju", dažādām nelikumīgām būvniecībām un vandālisma gadījumiem, gan iespējamu īpašnieka maiņu.
Aprīlī apstiprinātajā Rīgas pieminekļu aģentūras šā gada darba plānā paredzētas arī ieceres attiecībā uz Lielajiem kapiem. Par vairāk nekā 11 tūkstošiem eiro plānots izstrādāt divu kapliču restaurācijas programmu, bet teju 180 tūkstoši eiro tiks tērēti pieminekļu glābšanas darbiem. Rīgas dome tam atvēlējusi tikai 30 tūkstošus eiro, kamēr lielāko naudas daļu dos Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Rīgas dome papildu jau piešķirtajiem 30 tūkstošiem eiro kapiem naudu pagaidām nemeklē.
