Darbu pie mediju politikas pamatnostādņu radīšanas Kultūras ministrija sāka pirms diviem gadiem, kad politiķi saprata, ka tādu vadlīniju neesamība apdraud nacionālo drošību. Dokumenta izstrādē piedalījās mediju nozare, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, notika trīs publiskās apspriedes un tika saņemts vairāk par 200 priekšlikumu.
Tomēr mediju politikas pamatnostādnes iestrēgušas uz valdības darbgalda, jo Zaļo un Zemnieku savienība dokumentā pēkšņi atklājusi tai nepieņemamas nostādnes.
Pašvaldības esot satraukušās ne par pašām pamatnostādnēm, bet uz to pamata sagatavotajiem grozījumiem pašvaldību likumā, kas paredz, ka pašvaldību informatīvajos izdevumos publicē informāciju tikai par domes pieņemtajiem lēmumiem un tajās ir aizliegta komercreklāma. ZZS piekrīt komercreklāmu aizliegumam, bet pauž bažas, ka bez skaidra definējuma par reklāmu varētu uzskatīt un aizliegt arī, piemēram, pašvaldības paziņojumus par to rīkotajiem koncertiem.
ZZS līderis Armands Krauze skaidro, ka svarīgākais ir punkts par reklāmu pašvaldību informatīvajos izdevumos, kuros vietvaras var publicēt informāciju no pašvaldību kapitālsabiedrībām, bet saskaņā ar nostādnēm to varētu traktēt kā komercreklāmu.
Kultūras ministre Dace Melbārde no Nacionālās apvienības sola līdz otrdienas valdības sēdei precizēt, kas īsti tiek domāts ar komercreklāmas jēdzienu un tās aizliegšanu domju oficiozos.
Melbārdei pēkšņās Zaļo un Zemnieku savienības iebildes bijušas pārsteigums. Viņa atgādināja, ka dokuments apspriests divās valdības komitejas sēdēs, kurās varēja apspriest precīzas rindkopas un vārdus, kas nav saprotams.
“Bet lietas virzās uz priekšu tā kā virzas, mēs negriba atvērt nākamo saskaņošanas posmu”, tāpēc ministrija gatavo precizējumu uz nākamo valdības sēdi. “Ceru, ka mēs panāksim vienošanos,” saka Melbārde.
Ministre gan arī atzīst – pamatnostādnes bez tālāka likuma regulējuma neizslēgs žurnālistikas imitāciju pašvaldību izdevumos.
Kultūras ministrijā sarunās par mediju politiku ceturtdien plaši bija pārstāvēta Ventspils domes vadība. Tā gan apgalvoja, ka ar Ventspili šajā reizē saistības nav. Ventspils domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka sevi pieteica kā Lielo pilsētu asociācijas padomnieci. Bet nesenā “Neatkarīgās Rīta Avīzes” izdevēja un Ventspils attīstības aģentūras direktore Lilita Seimuškāne apgalvoja, ka šajā gadījumā uzaicināta kā Latvijas Universitātes mācībspēks.
“Mans personiskais skatījums būtu tāds, ka likums par pašvaldībām nebūtu grozāms, jo tas šobrīd pietiekami normāli regulē pašvaldības tiesības sniegt informāciju saviem iedzīvotājiem, jo šie grozījumi samazina pašvaldības tiesības informēt iedzīvotājus, tie dod ierobežojumus un aizliegumus,” stāsta Seimuškāne.
Savukārt Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš skaidroja, ka ieradies kā «zaļzemnieku» sadraudzības partijas «Latvijai un Ventspilij» pārstāvis.
Viņš skaidroja, ka partijas interese ir, lai praksē nebūtu nepareizas interpretācijas. Piemēram, ir kategoriski iebildumi pret to, lai pašvaldību likumā ierakstītu kaut kādus aizliegumus.
Valdības vadītājs Māris Kučinskis, kurš arī pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, konkrētu viedokli par partijas biedru rīcību, bremzējot koalīcijas partneru izstrādātā dokumenta apstiprināšanu, nepauž.
Lai gan mediju politikas pamatnostādnes ir tikai vadlīnijas, tomēr pēc to apstiprināšanas paredzēts veikt izmaiņas arī virknē tiesību aktu, tostarp iegrožojot pašvaldību patvaļu izdevējdarbībā. Plānots arī stingrāk regulēt publisku personu, piemēram, pašvaldību, budžeta naudas ieplūšanu privātos medijos. Ventspils domei sava oficiālā izdevuma nav, tomēr tā ievērojamas finanses pārskaita tai lojālā vietējā laikrakstā.
