LMA atzina, ka augstskolas galvenajā ēkā Esplanādē ir ļoti maz vietas. Iestāde studējošajiem spēj nodrošināt trīs reizes mazāk platības, nekā tas ir citās Eiropas mākslas un dizaina izglītības augstskolās. Šis notikums akadēmijai pavērs jaunas iespējas attīstībai. Savukārt LU norādīja, ka, pārceļot fakultātes uz Torņakalnu, tuvāko gadu laikā iecerēts nodot atsavināšanai vairākas bijušās fakultāšu ēkas.
Pirms 120 gadiem uzceltā ēka Kronvalda bulvārī 4, kas toreiz pazīstams kā Puškina bulvāris, ir izveidota lielā sākumburta "H" veidā. Tas apzīmē krievu ķīmiķa Dmitrija Mendeļejeva izstrādātās Ķīmisko elementu periodiskās tabulas pirmo elementu, kas ir ūdeņradis. Arhitektūras profesora Johana Koha projektētā celtne jau sākotnēji būvēta zinātnei un tajā atradās Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļa. Vēlāk tā pārgāja LU Bioloģijas fakultātes rīcībā. Šajā mājā topošie dabas zinātņu eksperti studēja līdz pat 2015. gadam, kad pārvācās uz Dabas māju, Torņakalnā. Vēsturiskā ēka tukša gan nepalika – to sāka izīrēt vairāki nomnieki. Bet tagad to no LU atpirks KM, kas ēku nodos apsaimniekošanā LMA. Augstskolas rektors profesors Kristaps Zariņš uzsvēra, ka celtne palīdzēs akadēmijai attīstīsies. Bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā LMA telpas īrē jau pāris gadus, taču tagad augstskolai pavērsies jaunas iespējas.
"Studentiem varbūt būs mazāk izdevumu, jo tur būs telpas, it sevišķi doktorantiem, kur mēs varēsim nodrošināt darbnīcas. Vēl mums ir iecere, ka būs tā kā tāds zinātnes spārns, kurā apvienosies mūsu fondi, kas stāv mums akadēmijā un nav parādāmi sabiedrībai, jo nav vietas. Tur apvienosies akadēmijas Mākslas zinātnes institūts, tad jaundibinātais Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts," stāstīja Zariņš.
Celtnē iecerēts izveidot arī grieķu-latīņu filozofijas bibliotēku un radīt plašākas restaurācijas iespējas. Varēs atjaunot ne tikai gleznas, bet arī papīra, tekstila un akmens mākslas darbus.
Rektors atzina, ka LMA centrālajā ēkā, kas atrodas Esplanādē, ir pārāk maz vietas. Ja citviet Eiropā mākslas un dizaina izglītībā uz vienu studējošo ir paredzēti līdz 19 kvadrātmetriem, tad Latvijas Mākslas akadēmija spēj nodrošināt gandrīz trīs reizes mazāk. Par šaurību celtnē neapmierinoši izsakās akadēmijas Studentu pašpārvaldes vadītāja Keita Konstantinoviča.
"Atrodoties akadēmijā brīžos, kad notiek aktīvs studiju process, kas nav ietekmēts kā šobrīd ārkārtas situācijas dēļ, var redzēt, ka ir izmantots katrs stūris, ir pat izbūvētas telpas gaiteņos. Nodarbības notiek tiešām visur, kur cilvēki var atrasties. Akadēmija tomēr ir augošs organisms. Mums parādās jaunas nodaļas, un mēs attīstāmies, un ar to arī palielinās studentu skaits. Manuprāt, šobrīd Latvijas Mākslas akadēmija ir varbūt pāraugusi šo ēku. Noteikti ir vajadzīgs papildinājums," teica Konstantinoviča.
Ideju attīstīt LMA ir iniciējusi KM. Iestādes ierosmi atbalstījusi arī valdība. Ministrijā informēja, ka LU piederošo ēku paredzēts atpirkt par 6,3 miljoniem eiro. Finansējums piešķirts no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) šo notikumu dēvē par lielu uzvaru.
"No vienas augstākās izglītības iestādes pārņem otra augstākās izglītības iestāde – manuprāt, šī ir ļoti laba prakse. Šis ir izdevīgs, ja drīkst tā teikt – darījums –, jo šie finanšu līdzekļi Latvijas Universitātei ir vitāli nepieciešami, lai realizētu savu programmu. Savukārt mums šī ir ļoti izdevīga novietne lokācijas ziņā un plašākā kultūrtelpas kontekstā. Ieguvēji ir absolūti visi," teica ministrs.
Viņš uzsvēra, ka Kronvalda parkam vajadzētu kļūt par Rīgas kultūrtelpas centru, jo blakus atrodas gan Kongresu nams, gan Latvijas Nacionālais teātris, gan arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola.
Puntulis atzīmēja, ka, iegādājoties bijušo Bioloģijas fakultātes ēku, ministrija sper soli pretim iecerētajam. Neatkarīgi no tā, ka celtne pāriet KM paspārnē, ēkas īrnieku noslēgtie līgumi paliek spēkā.
Savukārt – palēnām pārceļot lielāko daļu fakultāšu uz Torņakalnu, LU studijām vairs neizmanto divas ēkas – Fizikas un matemātikas fakultātes māju Zeļļu ielā 8 un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes celtni Jūrmalas gatvē 76. Augstskolā atklāja, ka abas ēkas iecerēts nodot atsavināšanai.
"Ar fizmatu māju Zeļļu ielā tur mazliet jāatrisina dažas juridiskas problēmas ar Rīgas pilsētu un tad tā tiks virzīta uz atsavināšanu. Līdzīgs stāsts ir Jūrmalas gatvē 76, bet tur mēs arī ar Rīgas domi strādājam, lai nodalītu Anniņmuižas arhitektūras pieminekli (izdalīt ārā no īpašuma) un, tikko tas tiks izdarīts, tā mēs atkārtoti virzīsim uz atsavināšanu. Atsavināšana varētu būt kaut kādā ilgākā periodā – 2-3 gadu griezumā," teica LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs.
Plānots, ka aiznākamajā gadā ekspluatācijā nodos Rakstu māju, kas būs trešā no LU Akadēmiskā centra ēkām. To vidū jau ir iepriekš minētā Dabas māja un pirms diviem gadiem atklātā Zinātņu māja. Počs informēja, ka Rakstu māja būs lielākā no tām. Uz to pārvāksies gandrīz puse universitātes daļu. Savukārt fakultāšu tagadējās ēkas vēlāk nodos atsavināšanai. Tikai neliela daļa augstskolas nodaļu pagaidām neplāno pārcelties, studijas turpinot universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19. To iecerēts saglabāt kā augstskolas simbolu.
