Ministre atzina, ka bija pārsteigta par Latvijas Radio valdes vēlēšanu rezultātu: „Sikšņa kungs, manuprāt, ļoti labi strādāja. Un tajā brīdī, kad esam veikuši analīzi par to, kādā kvalitātē mediji strādā un kādi ir reitingi, tad Latvijas Radio, sabiedriskais medijs ir līderis savā nišā, un visi kanāli ir tiešām interesanti. Un krievu kanāls ir strādājošs un funkcionējošs.”
„Tāpēc es īsti to izmaiņu nesaprotu un neesmu argumentus dzirdējusi publiskajā telpā,” sacīja Melbārde.
Sabiedriskajos medijos caurskatāmībai jābūt kā piemēram, norāda ministre. „Jo sabiedriskā medija pamats ir atklātība, lietu skaidrība un skaidra komunikācija par to, kāpēc lietas notiek tā vai citādāk. Līdz ar to uzskatu, ka tam jānotiek arī procesos, kad tiek izvēlēta sabiedriskā medija vadība,” sacīja Melbārde.
Viņa gan piebilda, ka ir piesardzīga runāt par sabiedrisko mediju, jo ir augsti riski, ka viņai kā politiķei var pārmest kaut kādu iejaukšanos.
Jau ziņots, ka NEPLP decembra otrajā pusē pavēstīja, ka konkursā uz Latvijas Radio valdi tās līdzšinējais, vienīgais loceklis Jānis Siksnis ir zaudējis. Turpmāk valdē, kas tagad būs triju cilvēku sastāvā, kā priekšsēdētājs strādās sociologs, pētījumu aģentūras „Factum” vadītājs un Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Aldis Pauliņš, savukārt kā valdes locekļi strādās bijusī ziņu aģentūras „BNS Latvija” valdes priekšsēdētāja Sigita Kirilka un Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs.
Otrdien Latvijas Radio darbinieku arodbiedrība tikās ar Pauliņu, kā arī abiem viņa vietniekiem. Pauliņš pauda, ka Latvijas Radio "saturs krievu valodā pašlaik ir neizbēgamība". Viņaprāt, Latvijas Radio būtu jāstrādā ar to auditorijas daļu, kas ir aptuveni 30% liela un kas ir orientēta Latvijas virzienā. Savukārt tā auditorija, kas ir aptuveni 20% liela un bez dominējošas nacionālās nostājas, var pieslēgties Latvijai lojālam vai nelojālam virzienam. Vienlaikus Latvijas Radio jaunā valde pauda gatavību ciešākai sadarbībai ar Latvijas Televīziju.
