Nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde skaidroja, ka divdesmitā gadsimta 50.–70. gados, padomju režīma laikā, tika rekonstruēts Krustpils parks. Tas tika pārdēvēts par Padomju armijas parku. 1976. gadā tajā uzcēla memoriālu, nojaucot un pārbūvējot 50. gados uzstādīto piemiņas zīmi ar lielgabalu. Tika saglabāta trīs virsnieku apbedījumu vieta, un, tā kā divi no kritušajiem bija saistīti ar artilēriju, pēc Padomju armijas atbildīgo instanču iniciatīvas kapa un piemiņas zīmē tika iekļauts lielgabala stobrs.
Līdz ar to lielgabala stobra atrašanās vieta ir arī neliela Otrā pasaules kara laikā bojā gājušo Padomju armijas karavīru kapa vieta – tajā atdusas trīs apbedītie. Individuāli atzīmētās virsnieku apbedījumu vietas nav saglabājušās. Domājams, ka kritušie glabāti atsevišķās kapa vietās, norādīja pārvalde.
Dažādos laika periodos tika izveidots postaments ar dekoratīvām un informatīvām plāksnēm un uz tā novietots lielgabala stobrs bez lafetes. Objekts kā kapa vieta bija ierakstīts Latvijas PSR valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā, taču neatkarības laikā kā valsts aizsargāts mākslas vai vēstures piemineklis nav apstiprināts – statusa nav ne kapa vietai, ne kapa piemineklim ar lielgabala stobru.
Tomēr tas atrodas Jēkabpils vēsturiskā centra pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā, tādēļ
patvaļīgas darbības nav pieļaujamas ne tikai no morāles, bet arī no kultūras mantojuma aizsardzības viedokļa, norādīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Lielgabala izcelšanas laiks nav zināms
Lielgabalu no Daugavas varēs izcelt vien tad, kad to darīt būs droši, norādīja gan Valsts policijā, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Vietu Daugavā, kur lielgabalu meklēs, norādījusi iespējamā vainīgā persona, kura atzinās veiktajās darbībās: piemiņas zīmes demontāžā un nogremdēšanā Daugavā.
Pavasara straume gan var mainīt lielgabala atrašanās vietu Daugavā. „Jā, tas ir iespējams, bet to visu varēs pārbaudīt tad, kad tas veselībai un dzīvībai nebūs bīstami,” sacīja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa.
Neskaidrību šobrīd rada arī tas, kas notiks, kad lielgabals tiks no ūdens izcelts. Vietējās pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis uzsvēra, ka pašvaldībai piemiņas zīme nepieder un tas nav pašvaldības jautājums izlemt, ko ar to darīt. „Vajadzētu no valsts institūcijām, vai tā ir Ārlietu ministrija vai tā ir Aizsardzības ministrija, vai tā ir Brāļu kapu komiteja, tam šajā gadījumā nav nozīmes, no tām institūcijām vajadzētu nākt iniciatīvai un organizatorisko jautājumu risināšanai, lai tālāk šo visu risinātu,” uzskata Gogulis.
Ārlietu ministrijā norādīja, ka ministrija neatbild par pieminekļu, piemiņas vietu, apbedījumu apsaimniekošanu un uzturēšanu. 2007. gadā noslēgtās Latvijas un Krievijas vienošanās paredzēto saistību izpildi Latvijā koordinē Aizsardzības ministrija un Brāļu kapu komiteja.
Tikmēr Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš uzskata, ka šeit tomēr ir jāiesaistās vietējai pašvaldībai: “Var norādīt uz jebkuru institūciju, bet reāli tas ir uz pašvaldības zemes bijis, pašvaldības teritorijā, pašvaldība ir par to rūpējusies un atbildējusi. Ja tur aiziet līdz juridiskiem sīkumiem, kam tas īsti pieder, valstij vai kā, tad es teiktu, ka tas ir bezsaimnieka īpašums.”
Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs kā risinājumu redz, ka pieminekli un karavīrus pārapbedīt uz Brāļu kapiem Jēkabpilī.
Jēkabpils pilsētas izpilddirektors prognozēja, ka lielgabala izcelšanas darbus varētu organizēt ne ātrāk par maiju: „Pirmkārt, kad daba atļaus to darīt, otrkārt, vēl jau ir kriminālprocesuālās darbības. Un nav jau nekur teikts, ka tas tiešām tur ir, neviens jau nav to redzējis.”
Jāteic, līdz lielgabala pazušanas jautājums par padomju memoriāla ar lielgabala un apbedījumu pārvietošanu Jēkabpilī tika aktualizēts pirms pāris gadiem, un arī tad tas raisīja neskaidrību un asas diskusijas.
KONTEKSTS:
Naktī uz 24. februāri Jēkabpilī pazudis lielgabals, kas kā piemineklis bija izvietots uz padomju memoriāla Rīgas ielā. Policija par zādzību sākusi kriminālprocesu un marta sākumā paziņoja, ka noskaidrojusi iespējamo vainīgo personu un to, ka iespējamā pieminekļa atrašanās vieta – Daugava.
Tikmēr krimināllietu par lielgabala pazušanu Jēkabpilī ierosinājusi arī Krievijas Izmeklēšanas komiteja. Komitejas paziņojumā teikts, ka nozieguma motīvs esot ļaundaru negatīvā attieksme pret PSRS.
