Tādas galvaspilsētas ielas kā Lomonosova, Puškina, Turgeņeva, Ļermontova un citas, kas nosauktas pamatā krievu izcelsmes autoru un zinātnieku vārdos, pilsētas aktīvisti ierosinājuši pārdēvēt par godu latviešu dzejniekiem un māksliniekiem, piemēram, par Zentas Mauriņas, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša un Viļa Plūdoņa ielu. Kopumā sarakstā ir astoņas ielas, kuru vidū ir arī Rīgā dzimušā slavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina vārdā nosauktā iela. To piedāvā pārdēvēt par godu „Sprīdīša” un citu slaveno lugu autorei Annai Brigaderei. 

Savukārt par ievērojamiem cilvēktiesību aizstāvjiem piešķiramās Saharova balvas iedvesmotāja krievu fiziķa Andreja Saharova vārdā nosaukto ielu, – par Kārļa Skalbes ielu. Priekšlikumu atzinis par atbilstošiem VVC. 

VVC galvenais lingvists Agris Timuška sacīja: „Centrs izvērtē, vai pašreizējie ielu nosaukumi iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtības saglābšanu un attīstību, vai šie nosaukumi atbilst latviešu valodas un Latvijas vēstures tradīcijām. Gadījumā, ja tie neatbilst kādam no šiem kritērijiem, tad ir atbalstāmi priekšlikumi par šādu nosaukumu maiņu.” 

Skaidrojot, ar ko tagadējie ielu nosaukumi nav atbilstoši, Timuška pauda: “Daži no tiem tiešām nav atbilstoši tādēļ, ka attiecīgā persona ir cieši saistīta ar Krieviju, ar Krievijas impēriju.”

VVC izskatot visus priekšlikumus, kas saistīti ar vietvārdu un adresācijas objektu nosaukumu maiņu. No tā izriet, ka ceturtdien var būt jau kāds cits piedāvājums, un tagadējam priekšlikumam pārsaukt „Akadēmiķa Mstislava Keldiša” un „Starajas Rusas” ielu attiecīgi par „Brāļu Kaudzīšu” un „Ulža Bērziņa” ielu var būt jau pilnīgi citi piedāvājumi. Taču neatkarīgi no tā Latvijas Televīzijas kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska ideju neatbalsta. 

Viņa savu nostāju pauda arī mikroblogošanas vietnē „Twitter”, rakstot: „Nelietderīga un lieka resursu izšķērdēšana, pārdēvējot ielas, kuru nosaukumi ir jau ierasti un, godīgi sakot, bez iemesla. Ja tā būtu Ļeņina iela, tas būtu saprotami, bet šie autori – Puškins, Turgeņevs, Ļermontovs, man liekas, nav neko nodarījuši latviešu tautai. Es redzu vienu iemeslu šai pārdēvēšanai – ir vēlēšanās kancelēt krievu kultūru kā tādu. Man ir jautājums, vai mēs no pasaules literatūras vēstures arī izņemam to Puškinu, Ļermontovu un Turgeņevu vai kā?”

Tai pašā laikā Verhoustinska atzinīgus vārdus veltījusi piedāvāto ielu nosaukumiem. Taču norādīja, ka nepieciešamas diskusijas, kāpēc joprojām galvaspilsētā tādu ielu nav. Viņasprāt, šo Latvijai nozīmīgo kultūras cilvēku vārdus var dot jaunām ielām, kas parādās, piemēram, jaunajā Skanstes apkaimē.

Ideju mainīt esošo ielu nosaukumus neatbalsta arī sociālantropologs Matīss Šteinerts, uzskatot, ka ideju iniciē vietējie politiķi, kas vēlas izcelties priekšvēlēšanu laikā.

Šteinerts atzīmēja: „Tie ir krievu kultūras darbinieki, kas paši personīgi nav iesaistījušies nekādā politiskā darbībā pret Latviju. Viņu arī neveido ap sevi nekādu īpašu politisku kopienu, kas pašlaik notiek, piemēram, par Uzvaras parka pieminekli. Viņi neveicina Krievijas politikas atpazīstamību vai Krievijas politikas popularizēšanu pasaulē un Latvijā. Krievijas rakstnieki netiek izmantoti pret saviem ārējiem pretiniekiem.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā informēja, ka ierosinājumu izskatīs tuvāko nedēļu laikā un, ja to akceptēs, tad jautājumu skatīs jau Rīgas domes sēdē.