Pie Kuldīgas tirgus dažādas sēklas pārdod Daina Stepanavičus. Viņa šajā vietā tirgojas piecus gadus:
”Nav cilvēku, kam vairs tirgot. Kad es sāku strādāt, te visur apkārt pilsētā bija dārziņi – Sūru iela, Lauktehnikas rajons, tagad tur visur aug kārkli. Tas ir tikai sākums. Daudzi aizbraukuši uz ārzemēm, viņi ņem te visu pa divdesmit paciņām, ved uz turieni un māca citiem, kā audzēt dārziņos.”
Daina stāsta, ka vietām sirojot arī zagļi, tāpēc cilvēku ieguldītais darbs mazdārziņos sagādā vilšanos. Tajā pašā laikā ir viedoklis, ka Kuldīga ir zaļa pilsēta, kur paši pie savām mājām var daudz ko izaudzēt un uz tirgu nav jānāk.
Kuldīgas tirgū pašlaik ir pārbagātība ar ziedu, dažādu zaļumu un dārzeņu stādiem, tāpēc nevarētu arī teikt, ka nav pieprasījuma, tomēr pircēju skaitu un cilvēku finansiālās iespējas, piemēram, Vineta Pleiša vērtē skeptiski. Pašlaik cilvēku pirktspēju ietekmējot arī laika apstākļi, spriež Vineta:
„Neteikšu, ka ir maz, bet daudzi staigā un domā. Citi vēl netiek uz saviem dārziem. Tā pirktspēja ir tāda, kāda ir.”
Vineta stādus un citus labumus audzē un Kuldīgas tirgū pārdod jau 30 gadus. Viņa novērojusi, ka joprojām cilvēku pirktspēju ietekmē eiro ieviešana: „Salīdzinot ar to laiku - kad bija lati, mums cenas bija augstākas. Mums tagad cenas centos tādas pašas kā santīmos, bet cilvēki saka, ka vēl ir par dārgu. Piemēram, dilles maksā 50 centus, tie būtu 35 santīmi. Naudas maiņa ietekmē cilvēkus.”
Tirgotāja Svetlana uzskata, ka pircēji ir ļoti atšķirīgi, vieni novērtē labu lauku produktu un gatavi maksāt, citi skopojas, pat tie, kuriem ir nauda makā. Agrāk cilvēki gaidījuši pirmās pašmāju zemenes, tagad pie durvīm ir lielveikals, kur tās var nopirkt cauru gadu. Daudzi nenovērtē arī lauku olu vērtību, spriež Svetlana: „Daudzi cilvēki uzskata, ka lielveikalos olas ir lielākas un lētākas, bet viņi nesaprot, ka lauku olas ir veselīgākas. Ir arī cilvēki, kuri nežēlo naudu un saprot, kas tur ir iekšā.”
Mirdza Kuldīgā tirgojas 14 gadus. Viņa stāsta, ka cilvēku pirktspēja samazinās: „Mazāk, to jūt. Kādreiz pirka visādas koka lietas, izkaptis, izkapšu kātus un citas, šogad kaut kā nē.”
Kuldīgas tirgus atrodas pilsētas centrā, un tam blakus ir arī divi lielveikali un citas tirdzniecības vietas, kas ietekmē cilvēku paradumus iepirkties. Jāsaka gan, ka Kuldīgas tirgū reti kad var ieraudzīt ievestu produkciju - te vietējie viens otru pazīst, tāpēc seko līdzi, lai būtu kārtība, uzskata Kuldīgas tirgus apsaimniekošanas daļas vadītāja Natālija Freimane.
„Ir jūtams samazinājums, arī aprunājoties ar tirgotājiem. Ir klusie periodi vēlā rudenī un ziemā, tad pārsvarā tirgo kartupeļus un citas lietas. Jūtam, ka cilvēku palicis mazāk. Intensīvākas ir ceturtdienas un sestdienas. No 1. maija mums ir arī piektdienas pēcpusdienas tirgus, kas vairāk domāts strādājošiem cilvēkiem, kuri no rīta nevar paspēt iepirkties,” stāsta Freimane.
Kuldīgas tirgus pārstāve gan ievieš zināmu optimismu, sakot, ka daļai cilvēku iepirkšanās paradumi mainās. Tirgū iepērkas jaunās māmiņas un citi cilvēki, kuri izvēlas uzturā lietot pašmāju zemnieku izaudzēto.
