“Likās, ka slimnīca ir ļoti tukša, jo tiešām bija samazinājies akūto pacientu skaits. Nevarējām saprast, kur viņi visi palikuši,” stāstīja Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne.
Slimnīcas vadība reaģējusi jau piecas dienas pirms Veselības ministrijas rīkojuma, ieviešot dažādus drošības pasākumus paši. Ir bijuši aizdomas par inficētiem pacientiem, taču neviens saslimšanas gadījums ar Covid-19 slimnīcā nav apstiprināts.
„Mēs pilnībā aizliedzām pacientu apmeklējumu nodaļās, tika organizēts tā, ka var nodot sūtījumus, pārtraucām ģimenes dzemdības, vienīgi viens vecāks varēja palikt pie slima bērna ar nosacījumu, ja nepamet nodaļu. Pārtraucām plānveida operācijas un vēl citus pakalpojumus,” uzskaitīja Serpāne.
Tagad pakāpeniski Kuldīgas slimnīcā sāks atgriezties pacienti un tiks atjaunoti pieraksti pie speciālistiem.
“Ir stingrs pieraksts, mainījies ir tas, ka nav nekāda drūzmēšanās pie kabinetiem, ir izretināti krēsli. Pacients tiek brīdināts, ka jāierodas laikā, nedrīkst būt vairāk par vienu pavadoni. Lauku cilvēkiem, ja viņiem ierobežotas transporta iespējas, aicinām gaidīt hallē ārsta vizīti vai laukā uz soliņa. Viens darbinieks visu šo plūsmu regulēs, lai neveidotos rindas. Protams, tiek veltīts laiks, lai vēdinātu un dezinficētu telpas pēc katra pacienta. Tiks nodrošinātas arī sejas maskas pacientiem,” stāstīja Serpāne.
Kuldīgas slimnīcā nepieciešamo aizsardzības līdzekļu rezerve trīs mēnešiem nav nodrošināta, taču krājumi pakāpeniski tiks papildināti, pašu līdzekļi, kas bija paredzēti attīstībai, tagad tiek tērēti šiem mērķiem, skaidroja Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds.
„Brīvie līdzekļi bija jāiegulda individuālos aizsardzības līdzekļos. Mums sola šo naudu atdot atpakaļ, bet mēs nezinām, kad tas būs,” sacīja Rozenfelds.
Slimnīcas galvenā ārste spriež, ka pārāk lielas rindas tomēr neveidošoties, taču sarežģījumi būs.
„Sarežģītāki būs gadījumi tiem, kas atlikuši operācijas. Rindas ir, bet strauji mazinājās. Pirms nedēļas bija 500 pacienti, tagad strauji samazinājās,” stāstīja Serpāne.
Neraugoties uz šo krīzes situāciju, slimnīca attīsta uzsāktos Eiropas Savienības finansētos projektus, kam paredzēti 1,25 miljoni eiro. Kuldīgas slimnīca jau pagājušā gada nogalē iegādājās četras mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, monitorus, ultrasonogrāfus. Kopumā plānots iegādāties 151 jaunu iekārtu. Slimnīca iecerējusi attīstīt arī paliatīvo aprūpi.
„Pirmdien plānojam uzsākt jaunu pakalpojumu – paliatīvajā aprūpē. Kuldīgas slimnīcā mums līdz šim tas nav bijis. Varbūt nākotnē izveidosim nodaļu, skatīsimies, kā mums klāsies. Līdz tam jāizaug. Mums pacientus pieņems ģimenes ārste, kura pieņems kabinetā un kā papildu specialitāti apguvusi paliatīvo aprūpi,” stāstīja Rozenfelds.
Dažādi uzlabojumi ir veikti arī dzemdību nodaļā, šogad tiks pārbūvēta hemodialīzes nodaļa, kas uzlabos iespējas pacientiem, un tajā būs arī lielāks iekārtu skaits.
Kuldīgas slimnīcā plāno iegādāties arī jaunas gultas, jaunas sterilizācijas iekārtas un citas lietas, kas nepieciešamas darbam.
KONTEKSTS:
No 13. maija paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas tāpat kā līdz šim tiks nodrošināta, stingri ievērojot piesardzības pasākumus.
Veselības ministrija nepilnas divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas daļēji ierobežoja veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs. Ierobežojumi noteikti, lai pasargātu pacientus un mediķus no iespējamas inficēšanās ar Covid-19, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī. No 20. aprīļa jau daļēji atjaunota plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.
Ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
