Ārpus Rīgas

Rēzeknes pilsētas dome vecākiem piemēroto maksu par ēdināšanu atmaksās

Ārpus Rīgas

Valmieras novada fonda izveidotā atlaižu karte "Kopā" - mūsdienīga iespēja ziedošanai

Kuldīgas Restaurācijas centrs - ieguvums gan gan amatniekiem, gan iedzīvotājiem

Kuldīgas Restaurācijas centrs - ieguvums gan amatniekiem, gan iedzīvotājiem

Ugunsgrēkā cietusī vēsturiskā ēka Kuldīgā tagad kļuvusi par pilsētas Restaurācijas centra mājvietu. Sarežģītais un laikietilpīgais ēkas restaurācijas darbs nu ir galā, un restauratori jau sāk apgūt jaunās telpas, kas vienlaikus ir kļuvušas par dažādu kultūras slāņu un paraugu senākiem būvniecības paņēmieniem. Šajā nedēļas nogalē Kuldīgas Restaurācijas centrs būs atvērts ikvienam interesantam.

Kuldīgas Restaurācijas centrā darba procesā restaurators Agris Zingbergs ķēries klāt koka durvju restaurācijai. Senās un greznās koka durvis ir viens no vecpilsētas lepnumiem, kam jāpievērš īpaša uzmanība un rūpība. Ne velti jaunajās centra telpās durvju attēli izlikti goda vietā. Restaurators ir gandarīts par iespēju strādāt jaunajā ēkā, turklāt ar jaunu aprīkojumu. 

„Pilnīgi jauni ēvelsoli, kas izgatavoti no dižskābārža. Funkcionāli, viegli strādāt. Ir salikta maza ekspozīcija, kā amatnieki senāk strādājuši, lai cilvēki redz, kā tas darīt agrāk,” rāda meistars.

Par to, ka tagad restauratoriem sākusies jauna dzīve, stāsta arī restaurators un konsultants Jānis Mertens. Viņam jau ir ilgstoša pieredze, strādājot ar kuldīdzniekiem un ar viņiem kopā restaurējot senos koka logus. Tagad atjaunotajā vecpilsētas ēkā, kas pielāgota restaurācijas darbiem, būs daudz plašākas darba iespējas:

„Ir lielāka darbnīca, ir atsevišķa krāsošanas telpas. Agrāk nevarēja šos darbus veikt vienlaicīgi, kāds, piemēram, putinājās, un tas apgrūtināja darba procesu.”

Gana sarežģīts un izaicinājumiem pilns ir bijis arī pats restaurācijas darbs, kas sagādājis ne mazums raižu arī būvniekiem. Projektētājs un autoruzraugs Aldis Orniņš laikrakstam „Kurzemnieks” norādījis, ka restaurācija kalpojusi kā paraugs veciem būvpaņēmieniem. Savukārt būvdarbu vadītājs Aleksandrs Cimmermanis uzsvēris, ka darbs noritējis ļoti smagi, uzsverot, ka ‘’Kuldīgā jebkurš objekts ir smags.”

Neraugoties uz sarežģījumiem, atjaunojot savulaik nodegušo dzīvojamo namu Baznīcas ielā, kas celts 19. gadsimtā, izaicinājumu tam netrūks arī nākotnē, uzsver Kuldīgas pašvaldības restaurācijas nodaļas vadītāja Ilze Zariņa.

„Ēka ir uzsākusi savu otro dzīvi, koks staigā, ēka elpo, sēžas, kustas, klimats veidojas, ceru, ka sadzīvosim un tā mūs pieņems,” saka Zariņa. 

Kuldīgas Restaurācijas centra izveidošanas piemērs aizgūts Somijā, tagad jau Kuldīgas centra piemēru izmanto kolēģi Norvēģijā.

Tieši Ziemeļeiropas arhitektūras un klimata līdzības veido šo sadarbības pamatu gan tagad, gan nākotnē, taču būtiskākais būs iespēja turpināt iesākto darbu, strādājot ar Kuldīgas iedzīvotājiem un mērķtiecīgi atjaunojot vecpilsētu, turklāt centrs pildīs izglītojošu funkciju, tāda būs gan pati ēka, gan izveidotās ekspozīcijas.

„Ir saglabāti vēsturiski uzslāņojumi, īpaši ārpuse raisa pārdomas, kāpēc ir tādi pleķi atstāti, arī iekšpusē redzami atsegumi, kādi, piemēram, izskatās griesti, ja tie ir vienreiz krāsoti vai divreiz, ir lakoti vai kā citādi, tāpat sienām ir atstāts dažādu periodu krāsojums,” stāsta Zariņa.

Centra būvniecībā un izveidošanā ieguldīti vairāk nekā 400 tūkstoši eiro, lielākā daļa no tiem pašvaldības budžeta līdzekļi, taču telpu labiekārtošanai un būvgaldniecībai piesaistīts Centrālās Baltijas programmas finansējums. Centra telpas labiekārtotas ar „Interreg” Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. -2020. gadam finansiālu atbalstu.

Šajā sestdienā, 1. decembrī, Kuldīgas Restaurācijas centrs būs atvērts ikvienam interesantam. Ziemassvētku noskaņās gaidāmas arī radošas darbnīcas bērniem.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti