Ārpus Rīgas

Rēzeknes novadā vēlas ieviest stingrāku apbedījumu kontroli

Ārpus Rīgas

Tekstila nozarē Liepājā vairāk raugās Eiropas Savienības virzienā nekā Krievijas

Avīzes "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece par dzeramā ūdens kvalitāti Kuldīgā

Kuldīgas pusē pamazām uzlabo dzeramā ūdens kvalitāti, bet iedzīvotāji aizvien izmanto avotus un akas

Kuldīgas pusē situācija ar dzeramo ūdeni ir atšķirīga pilsētā un laukos. Pašā Kuldīgā jau pirms vairākiem gadiem uzstādītas attīrīšanas iekārtas, savukārt pagastos situācija tiek risināta pakāpeniski. Daudzi iedzīvotāji gan aizvien izvēlas doties uz avotiem un akām pēc dzeramā ūdens, Latvijas Radio pastāstīja reģionālā laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece.

Analizējot situāciju, laikrakstā secināts, ka Kuldīgā dzeramais ūdens ir labs, jo pilsētā īstenots Eiropas Savienības atbalstīts projekts, kas ļāva uzstādīt atdzelžošanas un attīrīšanas iekārtu. Līdz ar to ūdeni Kuldīgā var droši dzert no krāna.

Bitiniece gan norādīja, ka ne visi iedzīvotāji steidz dzert krāna ūdeni un daļa drošības pēc to novāra. Tāpat kuldīdznieki dodas uz avotiem pēc ūdens.

Lielākas problēmas ir tuvējos pagastos, kur katrā situācija atšķiras. Bitiniece skaidroja, ka “Kuldīgas ūdens” 2014.gadā pārņēma pagastu ūdens saimniecību, kas kopš padomju laikiem bija palikusi bēdīgā stāvoklī. Tur īstenoti vairāki projekti, bet ne visur izdevies situāciju sakārtot.

Piemēram, Turlavā, kur 2014.gadā notika pikets saistībā ar sliktu ūdens kvalitāti, pašlaik krāna ūdens ir dzidrs un labs, pārliecinājušies žurnālisti. Taču aizvien ir problēma ar caurulēm, kuras daudzviet palikušās vecās. Līdz ar to iedzīvotāji krāna ūdeni ne vienmēr dzer un dodas uz avotiem.

Sarežģītākā situācija ir Rendas pagastā. ““Kuldīgas ūdens” skaidro, ka dara, ko var – pa maziem solīšiem, pa vienai apdzīvotai vietai laukos mēģina sakārtot savu iespēju robežās,” sacīja avīzes redaktore. Turklāt Rendā arī mēdz plīst caurules.

Lai gan situācija pamazām uzlabojas,

iedzīvotāji pagastos aizvien bieži izmanto akas un dodas pēc ūdens uz avotiem.

Tāpat daudzviet tiek izmantoti lielie urbumi, kas kādreiz bijuši izbūvēti pie fermām.

Bitieniece piebilda, ka šādu analīzi par ūdeni laikrakstam ļāva veikt no valsts saņemtais reģionālajiem medijiem paredzētais atbalsts. “Kurzemnieks” šajā atbalsta konkursā piedalījās ar ieceri par rakstu sēriju par vides drošību iedzīvotājiem, kur analizēja arī vides pieejamību vecpilsētā un atkritumu apsaimniekošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti