Lielāko mandātu skaitu – 10 no 19 – iegūtu “Kuldīgas novadam”, pieci mandāti otram lielākajam spēlētājam – Zaļo un zemnieku savienībai.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Kopā jaunajā Kuldīgas novadā līdz ar reformu deputātu skaits saruktu no 41 šobrīd līdz 19 pēc reformas.
Ieguvēji:
“Kuldīgas novadam” - saglabā iegūtos mandātus un vairākumu jaunajā, lielākajā novadā.
Nacionālā apvienība – saglabā iepriekš iegūtos divus mandātus
Zaudētāji:
Latvijas Reģionu apvienība – zaudē vairākumu Skrundas novadā, apvienotajā Kuldīgas novadā iegūst tikai 2 mandātus.
''No sirds Latvijai'', Latvijas Zemnieku savienība, ''Par Alsungas novada izaugsmi'', ''Suitu zeme'' (Alsunga), ''KPV LV'', ''Par iedzīvotāju interesēm'' (Alsunga) – vairs nepārvar 5% barjeru un zaudē politisko pārstāvniecību vispār.
Kuldīgas politisko ainavu pēc reformas ietekmēs arī tas, vai tiks mainīti nosacījumi, uz kuriem vēlētāju apvienības var piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šobrīd tām atļauts startēt novados, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000 iedzīvotājiem.
Lielākais īpatsvars jaunajā novadā būtu šā brīža Kuldīgas balsotājiem 74,6 %, Skrundai – 17,4%, bet Alsungas novada balsotāji būtu 6,5% no visām jaunajā novadā nodotajām balsīm.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Kurzemes pašvaldībās un pārējā Latvijā - Latgales pašvaldībās, Zemgales pašvaldībās, Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!
