Pašlaik bēgļiem novadā varētu pašvaldība atrast 5-10 dzīvokļus, kuriem nav nepieciešami papildu ieguldījumi.
Savukārt neremontēto dzīvokļu skaits ir vairāk nekā simts, un tie atrodas novada pagastos, ne Kuldīgas pilsētā, kur uz dzīvokļiem ir cilvēku rinda.
Bērziņa lēš, ka vidēji būtu nepieciešami trīs līdz piecu tūkstošu eiro ieguldījumi uz katru dzīvokli, lai veiktu kosmētisko remontu.
Novadā iedzīvotāju attieksme pret gaidāmo bēgļu uzņemšanu nav pētīta. Tomēr pašvaldības vadītāja, atsaucoties uz sarunām ar vietējiem cilvēkiem, teic - lielākoties ir viedoklis, ka šiem cilvēkiem ir jāpalīdz, bet tam esot būtiski nosacījumi. Piemēram, bēgļiem būtu jāmācās valoda un jāmeklē darbs.
„Bēgļiem jābūt ne tikai tiesībām, bet arī pienākumiem,” piebilda Bērziņa.
Vēstīts, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Pret to gan iebilst Nacionālā apvienība (NA), ka iecerējusi ST apstrīdēt šo lēmumu.
Šie plāni kārtējo reizi ir radījuši nesaskaņas koalīcijā - šoreiz valdību veidojošās partijas atklāti pārmet cita citai vēlmi bēgļu jautājumu izmantot, lai gāztu premjerministres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdību. Atturēties politiķus no akcijām pret bēgļu uzņemšanu aicināja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
