Dienas ziņas

Kalnu Karabahā turpinās sadursmes

Dienas ziņas

Latvijas skolās trūkst vairāku simtu pedagogu

Nelikumīgi nozāģē dižegli

Kuldīgas novadā nelikumīgi nozāģē dižegli

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) nodevusi policijai lietu par dižkoka nelikumīgu nozāģēšanu mežā Kuldīgas novadā. Vides sargi šogad fiksējuši jau vairākus gadījumus, kad apzināti iznīcināti milzīgi koki, kurus aizsargā likums.

Nocirsto dižegli mežā netālu no Kuldīgas atrada vides pētnieki, kuri par to paziņoja Dabas aizsardzības pārvaldei. Cirtēji pametuši stumbra satrupējušo daļu, bet pārējo paņēmuši. "Dabai šis ir liels zaudējums, liela koka nozāģēšana. Ziemeļkurzemē šādu dimensiju egļu ir ļoti maz," pauda DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte.

Milzīgā egle nebija DAP reģistros. Par tā eksistenci eksperti uzzināja, kad dižkoks jau bija iznīcināts. Taču, kā uzsver dabas pieminekļu sargi – tas, ka koks nebija uzskaitīts dižkoku bāzē "OZOLS", nevienam nedeva tiesības to nocirst.

"Ne visi dižkoki Latvijā ir reģistrēti. Ikviens koks, kas sasniedz Ministru kabineta noteikumos  noteiktos izmērus, automātiski kļūst dižkoks. Un automātiski valsts viņu aizsargā. Arī šeit .. vai īpašnieks, vai kāds cits, kurš veica ciršanu, viņam vajadzēja šo koku pārmērīt," norāda Sāmīte.

Arī šajā gadījumā, kur garā zāle slēpj senu apbedījumu un latviešu strēlnieka kapu, kam līdzās aug vēl viens dižkoks – priede. DAP ekspertiem nebija informācijas, ka savulaik šeit bijusi viensētas kapsēta. "Mēs viņus sargājam kā dabas pieminekļus, bet pēc būtības lielākā daļa no dižkokiem ir arī kultūrvēstures pieminekļi. Sava laika liecinieki," saka Sāmīte.

Šie koki tur bijuši vēsturiski kā kapu ainavas sastāvdaļa. Dižkokus drīkst zāģēt tikai ar atļauju un tikai tad, ja tie apdraud sabiedrības drošību un nav cita veida, kā novērst bīstamību. "Bet šeit tā nebija. Te ir upes nogāze. Meža vidus. Ne celiņi, ne takas neiet garām, nav arī ēku," norāda Sāmīte.

Lai noskaidrotu, kas pastrādājis ļaunprātību, policijā sākts kriminālprocess. Taču, kā atzīst Sāmīte, līdz šim vairums lietu par dižkoku zāģēšanu līdz tiesai tā arī nav tikušas. "Kimināllietas ir izbeigtas ar atrunu, ka koks dabā nav bijis atzīmēts ar dižkoka zīmīti – ozollapiņu, vai arī  ar to, ka koks nav bijis oficiālajā datu bāzē," skaidro Sāmīte.

Šī gada jūlijā Latvijas Republikas Senāts pasludināja spriedumu tā sauktās Rietumu tūjas gadījumā. 2017. gadā tika konstatēts, ka ir nocirsta milzīga tūja. Tas  izraisīja plašu sabiedrības sašutumu. Kā secinājis Senāts, tas, ka pie tūjas nebija novietota informatīva zīme, nemaina tās statusu. Proti, ja kokam nav klāt informatīva zīme, tas nenozīmē, ka dižkoka statuss tam nepienākas.

Vides sargi cer, ka Senāta spriedums kalpos par precedentu. "Senāta lēmums ir kā palīglīdzeklis visiem, kas nodarbojas ar šādu lietu izskatīšanu – gan policijai, gan tiesnešiem. Un arī mums tas ir ļoti liels atbalsts, lai šīs lietas virzītu uz priekšu," norāda Sāmīte.

DAP zāģeriem atgādina – sods par viena dižkoka nelikumīgu ciršanu var sasniegt pat daudzus tūkstošus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti