Iepretim Kuldīgas vidusskolai, pašā vecpilsētas centrā, nevar nepamanīt ēku ar gana iespaidīgu sarkanu ķieģeļu skursteni un plašu iekšpagalmu. Mucenieku ielai 9 ir sava industriālā vēsture, par kuru pastāstīja Demokrātijas kvartāla iedibinātājs Ģirts Jankovskis. Ar savu dzīvesbiedri Maiju Jankovsku viņš izveidojis Demokrātijas kvartāla kafejnīcu, kas šobrīd atrodas blakus metālapstrādes iekārtām, kas tur senāk darbojušās.
„Sākotnēji celta kā Kuldīgas liķieru fabrika 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ja man atmiņa neviļ. Ulmaņlaikā šeit bija piensaimnieki, padomju laikos pienotava un beigās – metālapstrādes cehs. Kad radās ideja par Demokrātijas festivālu, paralēli arī ideja, ka vajadzīga stabilāka vieta, kur realizēt šīs idejas. Ieraudzījām, ka šī vieta ir izlikta pārdošanā. Ar īpašnieku noslēdzām pagaidu lietošanas līgumu ar mērķi, ka varētu mēģināt iegūt īpašumā kopienai, kur realizēt daudz plašākas un stabilākas idejas, ne tikai festivālu. Un tā nav tikai „uguņošana” vienreiz gadā, bet demokrātija kļūst par ikdienu,” stāstīja Jankovskis.
Ģirts Jankovskis ir zinātnieks, filozofs, kurš pēta aktuālos kultūras, sociālos un politiskos procesus. Viņš ar ģimeni no Rīgas ir pārcēlies uz dzīvi Kuldīgā, vēlāk izveidojušies ciešāki kontakti ar Kurzemes nevalstisko organizāciju (NVO) centru. Viņš pastāstīja arī par pirmo Demokrātijas festivāla norisi un saturu:
„Bieži vien ar demokrātiju cilvēki saprot pārvaldes sistēmu, lēmumu pieņemšanas procesu, bet demokrātija ir prasme.
Tas bija izejas punkts, ka prasme ir jātrenē, tāpat kā prasme lasīt, rēķināt. Varam to attīstīt un varam labāk. Arī demokrātiju kā prasmi sabiedrībā kopumā. Festivālā mēs aicinājām demokrātijas kopienu ar dažādām idejām – kādā veidā visdažādākās prasmes varētu attīstīt, tur bija demokrātijas garša, jo arī mēle ir prasme pieņemt citādas garšas vai nepieņemt un spēt par to runāt.”
Demokrātijas kvartāla kopienā pašlaik apvienojušies jau vairāk nekā 20 dažādu profesiju un interešu cilvēki no Kuldīgas un Kuldīgas skartie – senioru skola, nevalstiskās organizācijas, zaļo ideju pārstāvji un citi. Viņu vidū ir arī skolotāja un folkloras kopas „Kūrava” vadītāja Ina Celitāne.
„Es līdz šim biju savā domu grupā, savā kopienā un biju pašpietiekama, bet man liekas, ka šis brīdis un laiks ir tāds, ka ar to nav gana. Ir jāiet ārā no savas komforta zonas un jādara kaut kas vairāk. Man bija būtiski jautājumi sev, uz kuriem es dodu atbildi arī ar Demokrātijas kvartālu,” izteicās Celitāne.
Viņa uzsvēra kopienu nozīmi cauri laikiem un gadsimtiem līdz pat mūsdienām.
„Kopienas ir bijušas Kuldīgā vienmēr, un tas ir tik loģiski, ka Demokrātijas kvartāls šobrīd top šeit un tagad – Kuldīgā,” sacīja Celitāne.
Kopienas aktivitātēs iesaistījusies Inga Spēkaine. Cilvēks, kurš 29 gadus pavadījis darbā Valsts policijā. Kā viņa pati saka, ''tagad esmu domu un viedokļu dizainere, kura aizrāvusies ar porcelānu'', taču šoreiz runājam nevis par porcelānu, bet par demokrātijas ideju.
„Man jau tad bija domas par to, ka jāveido demokrātija, jo, strādājot policijā dažādos līmeņos, vienmēr Latvijā viss ir vērsts uz policejiskas valsts attīstību, bet ne tāpēc, ka to grib policija, bet tas tāds sabiedrības pieprasījums – sodīt, darīt.
Tad man likās, ka jāveido demokrātija, lai cilvēki saprastu, kāpēc tas ir tā. Es pieslēdzos Demokrātijas kopienai, lai veidotu domu, jo visi neies augstskolā studēt, bet ir jābūt domu un viedokļu apmaiņai, tāpēc ir vajadzīga vieta, kur to darīt,” skaidroja Spēkaine.
Kuldīgā tāda vieta ir atrasta, tāpēc šobrīd notiek ziedojumu kampaņa ēkas iegādei, kas kalpotu demokrātijas idejām un kopienai. Spēkaine norādīja arī uz to, kas šobrīd notiek sociālajos tīklos:
„Cilvēki ļoti bieži, sevišķi modē ir sociālie tīkli, izsaka ļoti nosodošus viedokļus, piezīmes par kaut kādām ļaužu grupām, kuras nav vispār redzējuši, neko par to nezina, bet ir dominējošais viedoklis.”
