Nu jau kādu laiku strādājam videokonferences formātā, saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, sazvanīta brīdī, kad tieši novadu apvienošanas aktualitātes tiek apspriestas attālināti:
„Pamatā lietojam ''Zoom'', piedalās speciālisti no visām trīs pašvaldībām. Tieši šodien diskutējam par dažādu programmu nodrošinājumu, kādas programmas lieto pašvaldības, piemēram, lietvedībā u.c. Kā tās visas salāgot, kāds ir datoru nodrošinājums. Strādājam diezgan intensīvi.”
Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece uzsver, ka šobrīd darbs ar Alsungas un Kuldīgas novada domi notiek produktīvi:
„Konstruktīvi risinām jautājumus pēc Ministru kabineta noteikumiem, jāiesniedz izvērtējošā daļa un risinājumi. Ja runājam par kādiem klupšanas akmeņiem, tad varbūt paši Ministru kabineta noteikumi, kas ir mazliet neskaidri, bet ar tiem strādā gan pašvaldības, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Pašlaldību savienība.”
Alsungas novads līdz šim paudis vismazāko atbalstu šādai apvienošanai, taču rūgtumu par notikušo pakāpeniski pārņem nepieciešamība praktiski risināt gaidāmos jautājumus.
„Mēs joprojām jūtamies slikti un „abižoti”, jo mums pašiem liekas, ka mēs esam ļoti labi un mērķtiecīgi devušies attīstības virzienā, mums rādītāji – attīstības indeksi un ienākumi uz vienu iedzīvotāju – ir labāki nekā Skrundas un Kuldīgas novadam. Tā kā mums nav citu likumīgu iespēju, mēs, protams, domājam par to, kā būs nākotnē, runājam plānošanas sanāksmēs ar darbiniekiem, kas ir būtiski, ka viņi šeit paliks, novads būs cits, bet pakalpojumi būs vajadzīgi, nevar nokārt degunu un jāstrādā atbildīgi,” spriež Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa.
Par šādas apvienošanas ieguvumiem un zaudējumiem nākotnē viņa atceras iepriekš notikušās diskusijas sociālajos tīklos:
„Diskusijās viens no argumentiem bija – kas tad mēs par novadu, ja mums pat nav sava rūpniecības preču veikala. Tagad būs un pat vairāki, jautājums, vai Alsungā dzīvojošiem no tā kas mainīsies?!”
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, velkot paralēles ar iepriekšējo reformu, min, ka tagad skaidrība esot lielāka, kaut arī šajā laikā tā sakrīt ar sarežģītiem ārējiem apstākļiem.
„No vienas puses, var vilkt paralēles, 2009. gadā bija ekonomiskā krīze, tagad ir pandēmija, esam ārkārtējas situācijas apstākļos, un situācija ir līdzīga. Kas ir labāk? Šoreiz mēs jau tagad kopīgi strādājam pie jauniem dokumentiem, pie nolikuma, stratēģijas. 2009. gadā tam, šķiet, nebija atvēlēts finansējums un pašvaldības īpaši daudz iepriekš neko nedarīja,” saka Bērziņa.
Apvienojoties trīs novadiem – Kuldīgai, Alsungai un Skrundai –, tā būs pašvaldība ar ļoti lielu lauku teritoriju un, izņemot pašu Kuldīgu, mazu iedzīvotāju skaitu laukos. Piemēram, Skrundas novadā dzīvo tikai nepilni 5000 iedzīvotāji.
„Tajā pašā laikā mēs varam runāt par pasaules kārtību. Valsts līdz šim ir gājusi uz to, ka ir lielas zemnieku saimniecības, ar lieliem laukiem, tas ir atbalstīts. Tā ir tā Latvijas nākotne. Jādomā, kā, pārformējot novadus, var atbalstīt mazos zemju īpašniekus, kam ir mazāk par 10 hektāriem,” par nākotnes prioritātēm runā Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.
Kuldīgas novadā ietilps tās pašvaldības, kas padomju gados atradās Kuldīgas rajonā. Kopumā tās ir 19 bijušās pašvaldības, kas apvienosies vienā. Lielāka skaidrība par novadu reformas gaitu būšot nākamgad.
