Kuldīgas domes paveiktos projektus vērtē pretrunīgi
Kuldīga ir slavena ar saviem pilsētas svētkiem, tūrisma un citām kultūras norisēm, taču ikdienas ritējums ir raksturīgs mazpilsētai, ko pagaidām nevar salīdzināt ar tūristu piesātinātām mazpilsētām citviet Eiropā.
Kopumā četros gados Kuldīgas novadā pašvaldība ar tās uzņēmumiem ir investējusi vairāk kā 35 miljonus latu. Novada nodokļu ieņēmumi četros gados ir līdzvērtīgi šai summai. Kuldīga ir aktīvi piesaistījusi Eiropas līdzfinansējumu. Ieguldīts ūdenssaimniecībā, siltinātas skolas, veidotas piebūves bērnu dārziem, sakārtoti ceļi, ietves un laukumi, taču pilsētā, īstenojot sinagogas rekonstrukciju, kur tagad atrodas modernā bibliotēka, pašvaldībai nācies zaudēt daļu no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem un ieguldīt pašvaldības naudu, ko pēc domes koalīcijas opozīcijas domām, varēja izlietot citiem mērķiem.
Ne visi projekti Kuldīgā tiek īstenoti gludi, spiež deputāts Uģis Lagzdiņš, kurš domē ievēlēts no partijas „Vienotība”. Viņš rāda ielu, kur pilsētā salīdzinoši nesen piedzīvota rekonstrukcija, bet jau notikuši remontdarbi: „Es nebiju iepirkumā par šo, tas bija 2009. gada sākumā. Nedomāju, ka ielai būtu tik maz jākalpo, ka reāli bojāts segums ielai. Tie visi pleķīši ir bojājuma vietas. Ir divi gadi šai ielai,” stāsta Lagzdiņš.
Slimnīca turpina cīnīties
Tikmēr SIA „Kuldīgas slimnīca” turpina cīnīties ar finanšu ārprātu un ES birokrātiju, spriež slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Joprojām nav izdevies atrast arī investoru. Kuldīgas slimnīcai. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tai ir vismazākais finansējums slimnīcu vidū Latvijā. Situācija ir ļoti nopietna, kas turpinās jau trešo gadu, prasa tūlītēju risinājumu: „Blakus esošās Saldus un Talsu slimnīcas tajā laikā tika pārprofilētas no akūtās palīdzības par aprūpes slimnīcām. Visa smago pacientu plūsma tika novirzīta uz Kuldīgas slimnīcu, bet finansējumu samazināja uz pusi. Tādos apstākļos strādājot, mums nācās iedzīvoties finanšu deficītā. Mums ap 200 000 latu katru gadu valsts nesamaksā. Mēs valsts vietā dotējam veselības aprūpi akūtiem pacientiem,” uzsver Eglītis.
Tā ir tikai maza daļa no slimnīcas vadītāja nosauktajām problēmām, kas vienlaikus apsēdušas medicīnas iestādi. No pašvaldības te slimnīca gan vairāk neko negaidot, jo jautājumi jārisina pašiem un valsts mērogā, tikmēr pa vienai vien bojājas dārgās medicīnas iekārtas un nav ar ko strādāt.
Kuldīgas domei pārmet neprasmi komunicēt
Aktuālo jautājumu loks Kuldīgas novadā ir gana plašs, kam pašvaldība varētu pievērst nopietnāku uzmanību, galvenokārt veidojot dialogu ar iedzīvotājiem, spriež laikraksta „Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece. ”Vai nu pirms tam ir mazāk skaidrots, vai viņi nav sapratuši. Viņiem ir daudz problēmas. Ir bijušas problēmas mazajam biznesam, ka remontu dēļ pie konkrētiem veikaliņiem un kafejnīcām nevar ilgstoši piebraukt. Ir problēmas cilvēkiem, kuriem pašiem jāmaksā, lai pievilktu ūdensvadu līdz viņu mājai. Es varētu uzskaitīt ļoti daudz,” uzskaita Bitiniece.
Informācija no pašvaldības vienmēr izskan pozitīvā gaismā un bieži vien būtu labāk, ja pašvaldība laicīgi uztaustītu sagaidāmās problēmas, kādas varētu rasties, un vairāk rakstīt par problemātiskajām situācijām: „Man ir grūti pateikt, vai no šīm problēmām varēja izvairīties. Es domāju, ka no daļas varēja, varbūt laicīgi skaidrojot. Protams, pašvaldība uzskata, ka viņi izdod savas novada vēstis un viņiem ir sava mājas lapa, kas ir diezgan aktīva,” pārmet Bitiniece.
Arī Kabilē visvairāk uztraucas par bezdarbu
Kabiles vārds mēdijos skaļāk izskanēja, kad LTV raidījumā „de facto” tika parādīts sižets par mājas lapas www.kabile.lv slēgšanu. Kad lapā ievietoja domes darbu kritizējošu interviju ar Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu (“Kuldīgas novadam”), to slēdza. Lapas veidotāji to sauc par cenzūru. Savukārt pašvaldības deputāti par priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normu pārkāpumu.
Kabilnieki Vera un Andris Stepes, kuri uz laukiem no Rīgas pārcēlās salīdzinoši nesen, bet, kā paši saki, jau iemantojuši trako slavu, jo atļaujas runāt par noziedzību un citām problēmām, turklāt publicē arī informāciju, kas neglaimo pie varas esošajiem. Viņi nodarbojas ar mājas lapu veidošanu un tāpēc slēgtās lapas vietā izveidojuši jaunu - www.kabilespagasts.lv. „ Mums pirmajā gadā patika pilnīgi viss. Mēs bijām laimīgi no katra elpas vilciena. Jā, patika viss, ārpus cilvēciskās komunikācijas, kas parādījās pēc tam. Es strādāju pagastā uz ceturtdaļas slodzi par elektriķi. Eju divreiz nedēļā. Īstenībā pagasta komunālā saimniecība arī ir vienīgais darba devējs šeit ciemā. Vēl ir dienesta viesnīca, kur pāris cilvēku strādā. Ražošana te nav. Ir lauksaimnieki, kuri katrs pats par sevi strādā,” stāsta Andris.
Tomēr mazajā Kabilē, kur dzīvo vien daži simti iedzīvotāju, ir veseli trīs veikali. Pagasta pārvaldes vadītājs Tālivaldis Bergmanis stāsta, ka pēc novada izveidošanas, mazajiem pagastiem ir lielākas iespējas īstenot infrastruktūras projektus. Bet runājot par darba vietām, no padomju laiku kolhoza godības maz kas palicis pāri. ”Piecas, sešas spēcīgas zemnieku saimniecības, kas ir atspērušās un arī sāk izmantot algotu darbaspēku. Vēl ir skola, apkalpojošās iestādes. Individuālie uzņēmēji, kas nodarbojas ar celtniecību, arī autoservisā nodarbina cilvēkus,” saka Bergmanis.
Kā atrast darbu?
Tieši darba vietas ir aktuālākais jautājums ne tikai Kabilē, bet visā Kuldīgas novadā. Šobrīd bezdarba līmenis sasniedzis 12, 6%. Nodarbinātības valsts aģentūras Kuldīgas filiāles vadītāja Lilija Ziemele stāsta, ka pēdējā laikā cilvēki mazāk interesējoties par darbu ārzemēs, bet novadā pieaudzis brīvo vakanču skaits.
Arī jaunais kuldīdznieks Deniss cer atrast darbu Kuldīgā, jo ārzemēs jau paspējis pabūt.” Dabūt darbu var, bet tādu, kurš man patiktu un būtu labi atalgots, nu nezinu, nezinu. Katram ir savi standarti, kā viņš grib strādāt un dzīvot. Ja grib izdzīvot, tad jau var jebkuru darbu strādāt, bet ja grib dzīvot, tad jābūt aktīvam arī pašam cilvēkam, tad jau var arī dabūt,” norāda Deniss.
Jaunu darba vietu radīšana ir tas, ar ko šobrīd operē arī partijas pirmsvēlēšanu solījumos. Kuldīgā nav ostas, nav vilciena infrastruktūras, taču ir dabas vērtības, kultūras un tūrisma potenciāls. Privātajā sektorā visvairāk investēts kokapstrādē, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā. Līdz šim tiešā veidā uzņēmēji atbalstīti ar nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm, kā arī izveidojot domē īpašu komisiju. Trūkstošā „Vulkāna” nišu zināmā mērā aizpilda uzņēmums „Kurzemes finieris”, kurā ir vairāk kā 100 darba vietu.
