Mentoriem apmācību kurss ilgst 30 nodarbības. Tas ir sadalīts piecās dienās. Kursu izstrādājis kursu pasniedzējs supervizors un sociālais darbinieks Kārlis Viša. Te topošajiem mentoriem pastāsta par ētiku, cilvēktiesību un attiecību pamatiem, ģenētiku, pārmantojamību no paaudzes paaudzē, saskarsmi, arī par mentora pakalpojuma plānošanu un līgumiskajām attiecībām.
Pasniedzējs Kārlis Viša uzsver, ka šādas mentora programmas Latvijā ir kaut kas jauns, jo līdz šim populāras ir bijušas jauniešu mentora programmas, un Kuldīgas Sociālais dienests ir gājis soli talāk. Dienests noteicis plašāku to personu loku, kuram būtu nepieciešams mentoru pakalpojums. Tās ir četras grupas – ne tikai bērni un jaunieši, kuriem ir likuma pārkāpuma risks un cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bet arī tie cilvēki, kuri ir atkarīgi no psihotropajām vielām vai azartspēlēm, kā arī ar zemu prasmju līmeni un nespēju iekļauties sabiedrībā, piemēram, pēc ilgi pavadīta laika ieslodzījumā.
Lai arī mentoru programma Kuldīgas sociālajā dienstā ir bijusi, tai trūcis pašu mentoru. Programmas sākumā - pērnā gada oktobra beigās - interesi par piedāvājumu izrādīja ap 30 cilvēku, tomēr saprotot, ka tas ir grūts, bet ne augsti apmaksāts darbs, līdz mācību pirmspēdējai nodarbībai ir palikuši 14. Uzrunātie cilvēki apliecināja savu vēlmi palīdzēt citiem. "Es vairāk [pieskatīšu] alkoholiķus un arī narkomānus. Mans dēls bija narkomāns, bet nu viņš ir miris," teica topošā mentore no Kuldīgas Sarmīte Vanaga. Lēmums sniegt mentora paklapojumu nedrīkst būt sasteigts, tapēc arī pēc kursa apgūšanas apmācītajiem mentoriem tikšot dots laiks pārdomām, vai viņi vēlas sadarboties ar Sociālā dienesta klientiem.
