1878. gadā Kuldīgā atlāja sērkociņu ražotni “Vulkāns”, kas strauji attīstījās un laika gaitā pārprofilējās par finiera un mēbeļu ražotni. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzņēmums nonāca bankrota priekšā, neveiksmīga privatizācija un ugunsgrēki to izpostīja pavisam, bet milzīgā teritorija pamazām pārvērtās par tādu kā spoku pilsētu.
Pirms teju desmit gadiem izsolē par pussagruvušo ēku tiesisko valdītāju kļuva uzņēmējs Valentīns Kokalis, tomēr arī viņam neizdevās realizēt savas ieceres, un ēkas kļuva arvien bīstamākas. Pašvaldība par degradēto teritoriju saņēmusi ne vienu vien sūdzību no iedzīvotājiem. Vairākus gadus sarunās ar uzņēmēju izmantotas visas metodes, ko likums atļauj. Piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, sūtīti atzinumi ar veicamajiem darbiem, bijušas pārrunas, naudas sodi.
"Objekts tika apsekots arī no mūsu puses ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo bijām nolēmuši veikt tā aizvietotājizpildi un novērst bīstamību paši. Nu, kā redzam, īpašnieks izlēmis pats to darīt, un dara to veiksmīgi," stāstīja Kuldīgas Būvvaldes vadītājas vietnieks būvinspekcijas jomā Ēriks Fībigs.
Tomēr ne tik veiksmīgi komunikācija bijusi par līdzās esošām citiem īpašniekiem piederošām bīstamām ēkām. Viņi ar pašvaldību nesazinās jau gadiem. Tā kā drīz paredzēta Jelgavas ielas rekonstrukcija un šīs ēkas atrodas pašā ielas malā, tad pašvaldība pieņēmusi lēmumu tās nojaukt par budžeta līdzekļiem. Lai arī tādu īpašnieku Kuldīgas novadā neesot daudz, tomēr nākas saskarties ar tā saucamajiem pastkastīšu uzņēmumiem.
Pašvaldībā ir izveidots bīstamo un vidi degradējošo būvju saraksts, ik gadu tas tiek atjaunots. Tas rāda, ka bīstamo būvju skaitam novadā, lai arī pakāpeniski, ir tendence samazināties. Ja pērn paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli piemēroja 31 īpašumam, tad šogad 29.
