“Gribējām paplašināt iespēju arī cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem iesaistīties spēlē un tikt biežāk ārpus savas ierastās vides,” tā par apņēmību izveidot pirmās starptautiskās bočes sacensības saka tās rīkotāji.
Kuldīgā sacensībās piedalījās jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas - savu valstu labākie bočes spēlētāji, kuri izcīnījuši tiesības piedalīties starptautiskās sacensībās.
Sacensību organizatore Nadija Strazdiņa stāsta, ka ar laiku “mēs sapratām, ka vajadzētu arī nedaudz plašāk iesaistīt cilvēkus sacensībās, un tie būtu skolēni, kuriem ir smagi garīgās attīstības traucējumi, lai nākotnē varētu piedalīties citur sacensībās, nevis tikai savas skolas mērogā, bet arī republikā un ārvalstīs”.
Strazdiņa ir arī izstrādājusi metodisko materiālu, kā šo spēli mācīt. Skolotāja atzīst, ka arvien vairāk ir jādomā nodarbības šiem jauniešiem, jo statistika Latvijā ir nepielūdzama, cilvēki ar garīgu atpalicību skaitliski pieaug. 2009.gadā tie bija teju 16 800, bet pēc četriem gadiem jau gandrīz par tūkstoti vairāk. Sacensību dalībnieki no citām valstīm atzina, ka šeit atbraukuši gūt pieredzi. Piemēram, Ukrainā vēl sper pirmos soļus bočes spēlēšanā.
Pedagogs no Ukrainas, Ļvovas Andrejs Porodko stāsta, ka boče, ko spēlē Ukrainā, atšķiras no Latvijas varianta. “Tāpēc mums ir interesanti atbraukt un paskatīties, ar kādu inventāru [spēlē], jo tie ir dažādi, noteikumus mēs zinām, bet vislabāk to ir redzēt praksē,” saka Porodko.
Bočes spēlē uzvar precīzākie, kuri ar savu bumbu trāpa vistuvāk mērķa bumbai. Spēle liek ļoti koncentrēties un domāt stratēģiski. Dalībnieki vispirms tiek atlasīti pēc spējām, tad izveidotas divas divīzijas, atbilstoši atlasei. Jaunieši sacentās komandu un dubultkomandu spēlēs.
Pedagoģe no Lietuvas Jurga Statuļavičiene saka, ka, viņasprāt, “jaunieši vispirms sacenšas paši ar sevi, pārvar sevi, lai saprastu, ka var paši bez palīdzības kaut ko izdarīt, daudziem tas ir pirmo reizi, arī vecāki bija grūti pierunājami, lai laiž braukt”.
Sacensību dalībnieks no Sveķu internātpamatskolas Ričards Krēsliņš atklāj, ka skolā daudz trenējies. “Tur jādomā ar galvu, lai netrāpa pa pretinieka bumbu. Tur jau jādomā ar galvu – gribi negribi,” piebilst spēlētājs.
Savukārt sacensību dalībnieks no Dzirciema internātpamatskolas Madars Šteinbergs atzīst, ka gribas arī uzvarēt, bet pretinieki ir spēcīgi, tāpēc “jācenšas precīzi mest, citreiz, kad met, paveicās, citreiz - nepaveicās”.
Sacensības notika divas dienas, papildus jauniešiem bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās. Sacensībās dubultspēlēs vislabāk veicās Gaujienas internātpamatskolai, A divīzijā uzvarētāji bija lietuvieši, B divīzijā Igaunija.
