"Tiešām skumji!", "Kāda jēga bija vākt parakstus?", "Pilnīgs šoks!". Tie ir tikai daži no cilvēku viedokļiem zem ziņas, ka, pildot tiesas spriedumu, Kuldīgas novada dome spiesta izdot atļauju azartspēļu organizēšanai Kuldīgā, Adatu ielā 5. Ar iesniegumu par jaunas pašizklaides vietas izveidi Kuldīgā uzņēmuma "LVBet" pārstāvji Kuldīgas novada pašvaldībā vērsās 2019. gada janvārī. Lai pašvaldība spētu pamatot, ka šāda vieta radīs sabiedrības interešu aizskārumu un atļaujas izsniegšanu atteikt, tā rīkoja arī iedzīvotāju aptauju. No teju 900 derīgām anketām 98% iedzīvotāji bija pret jaunu spēļu zāli. Uzņēmums atteikumu pārsūdzēja, pēc gandrīz divus gadus ilgušas tiesvedības Augstākā tiesa, pamatojoties uz likumdošanu, lēma par labu azartspēļu uzņēmumam.
"Mēs esam gājuši soli tālāk. Šobrīd apspriešanā ir Kuldīgas lokālplānojums. Ar lokālplānojumu visā teritorijā mēs nevaram aizliegt, bet vismaz lokālplānojuma teritorijā Kuldīgas vecpilsētā un ne tikai, arī aizsargjoslā. Līdz ko stāsies lokālplānojums spēkā, tā azartspēles nebūs atļautas," stāstīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam").
Minētā Adatu ielas teritorija atrodas vecpilsētas aizsargjoslā, bet vecpilsētā jau ilgus gadus darbojas viena spēļu zāle. Vecpilsētas lokālplānojumu paredzēts apstiprināt līdz gada beigām, tomēr pēc tā stāšanās spēkā azartspēļu zāles atbilstoši normatīvajiem aktiem vēl varēs darboties piecus gadus. Sākotnējo projektu SIA "LVBet" iecerētajā vietā vairs nevarēs īstenot, jo tajā darbojas cits uzņēmējs. Viņš darbosies tās pašas teritorijas citā vietā. Pats uzņēmums gan televīzijai atteicās skaidrot savus tagadējos plānus.
"Kamēr atvērsies šī zāle, tas vēl ir garš process. Proti, iesniegs būvniecības dokumentāciju, tādas nav, ir ideju līmenī. Tad zināsim – ir būvprojekts vai apliecinājuma karte. Varam kā pašvaldība tikai zīlēt, kas tur ir paredzēts," norādīja Kuldīgas novada pašvaldības Administratīvās nodaļas jurists Uģis Gauja.
Valdībā nesen apstiprinātajās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam kopumā ir 47 pasākumi, kas palīdzētu aizstāvēt sabiedrības intereses. Programmas izstrādātājs – Finanšu ministrija – atzīst, ka šādu situāciju gan pamatnostādnes risinās daļēji, tās neparedz pilnīgu azartspēļu aizliegumu pašvaldību teritorijās, bet palīdz, piemēram, ierobežot darbalaiku, reklāmu, paaugstināt zāļu apmeklētāju vecumu.
"Ir kompleksa pieeja. Mēs izvērtējām ļoti daudz tiesvedību. Kuldīgas pašvaldība nav unikāla, ir vairākas, kas ir meklējušas Latvijā labāku risinājumu, atbildi uz šo jautājumu. Un mēs paskatījāmies, kas ir tie, kāpēc," pastāstīja Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks ir gandarīts, ka beidzot ir pamatnostādnes, kas arī nozarei ievieš skaidrību, kā varēs strādāt ilgākā laika posmā. Bet viņš uzskata, ka minētā problēma nav atrisināta, jo valsts likumdošana azartspēļu biznesu atļauj, bet pašvaldības var atļauju arī neizsniegt.
"Dotajā brīdī pamatnostādnes šo problēmu nerisina. Pamatnostādnēs nav nekas runāts par nodokļiem un nodokļu politiku, ņemot vērā pēdējos grozījumus likumā par azartspēļu nodokli, kur pašvaldībām atņēma principā gandrīz visu nodokli, atstāja tikai 5%, kas mums liekas nepareizi," stāstīja asociācijas vadītājs.
Vērzemnieks arī atzina, ka šobrīd spēļu zāļu skaits Latvijā samazinās. Toties pieaugot piekrišana azartspēlēm internetā, kur Latvijā aptuveni puse darbojas nelikumīgi.
