Saietā piedalījās latviešu, igauņu un zviedru kalēji. “Ir jāmīl šī lieta. Ja gribi vienkārši, tad tas nestrādā, nepārtraukti jāsapņo,” saka Kalēju brālības priekšsēdētājs un pasākuma rīkotājs Guntis Jakubovskis.
Kalēji šai vietā pulcējas jau vairākus gadus, bet tik plašs starptautisks saiets, kurā sabrauc vairāk nekā 20 kalēju no trim valstīm, sarīkots pirmo reizi. Ideja, ka tādu varētu rīkot, Kuldīgas kultūras projektu speciālistiem radusies, apciemojot seno Rademahera kalēju ciemu Zviedrijā.
Par iespēju būt šai saietā īpaši priecājās zviedru kalējas, jo senais Rademahera ciems, kurā viņas darbojas, izveidojies pirms aptuveni 350 gadiem. Zviedru karalis Kārlis Gustavs X vēlējies attīstīt savā zemē metālapstrādi un aicinājis labāko Livonijas kalēju Reinoldsu Rademaheru, kurš tolaik dzīvojis netālu no Rīgas. Vēl šobrīd Eskilstunas muzeja pārvaldītajās ēkās strādā amatnieki, pārsvarā kalēji, kas turpina praktizēt senās amata prasmes.
“Tagad mēs esam te – jūsu valstī – aplis ir noslēdzies pēc aptuveni 350 gadiem. Šis ir pirmais festivāls, uz kuru es esmu uzaicināta, satikt kalējus no citām valstīm, sarunāties ar viņiem, salīdzināt lietas – tas ir forši. Es ceru kaut ko līdzīgu rīkot Zviedrijā un uzaicināt šos puišus mums pievienoties,” klāsta kalēja no Zviedrijas Nīna Hedenfelde.
Šī arī bija reize, kad kalējiem dižoties ar saviem darbiem. No vismazākās nagliņas līdz apjomīgiem tēliem, ziedu apvītiem vārtiem, tāpat ne vienu vien uzrunāja senās rotas.
