Dienas ziņas

Zemgalē vēlētāji pagaidām aktīvāki pilsētās

Dienas ziņas

Mazsalacas vidusskolā īstenos profesionālās izglītības programmu

Kūlas ugunsgrēku šopavasar visvairāk Latgalē

Kūlas ugunsgrēku šopavasar visvairāk Latgalē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ugunsdzēsējiem šopavasar Latgalē cīņa ar pērnās zāles dedzinātājiem bija īpaši smaga. Kopumā novadā uz kūlas ugunsgrēkiem bijuši ap 1200 izsaukumu. Visbiežāk degušas lielas platības, sasniedzot pat 70 hektārus. Citus gadus dedzināšana sākās ar pilsētas teritorijām, bet šogad sausā laikā dēļ dega visur vienlaikus, postu nodarot ne vien dabai, bet arī saimniecības ēkām.

Latvijā kopumā, dedzinot pērno zāli, tika nodedzinātas 83 ēkas, no tām 65 Latgalē. Iemeslus, kāpēc šogad kūlas ugunsgrēku skaits bija tik liels tieši Latgalē, ugunsdzēsēji min vairākus. Pirmkārt, agri iestājās pavasaris, otrkārt, ir ko dedzināt - salīdzinot ar citiem reģioniem šeit ir mazāk apstrādātu zemes platību.

„Ja mēs brauksim pa Zemgali, pa Kurzemi, tur laukos audzē graudus, pie mums tas nav tik izdevīgi, jo Zemgalē zeme ir labāka nekā pie mums un raža tur ir lielāka, tāpēc pie mums pārsvarā nodarbojas ar piena ražošanu un, protams, ja zāle ir nopļauta, viņa pavasarī vienalga degs,” saka VUGD Latgales reģiona brigādes komandieris Česlavs Šmuksts.

Tāpat ne mazāk svarīgs fakts ir pamestas mājas un ap tām nesakopta zeme. Ļaunprātīgiem dedzinātājiem šādās vietās tā vien niez nagi nomest sērkociņu. Taču reizēm arī zemes īpašnieks ir pats dedzinātātājs,  tas viņam ir ekonomiski izdevīgākais veids, kā sakārtot savu tīrumu.

„Bieži vien tā ir vienīgā iespēja mazināt aizaugšanu ar krūmiem, vienreiz gadā nodedzinot. Pa lielam šie zemes turētāji nesaņem ne valsts subsīdijas, ne kādus citus atbalstus,” norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Daugavpils biroja vadītājs Guntars Melnis.

Kalkūnes pagasts atrodas pie Daugavpils pilsētas, šeit vienas dienas laikā, lai dzēstu kūlu, tika iesaistītas sešas Daugavpils ugunsdzēsēju brigādes automašīnas. „Ir arī ārzemēs dzīvojoša viena tante, viņai nodega apmēram 25 hektāri. Viņa dzīvo Sietlā un viņa ir 1921. gadā dzimusi un, ja arī viņa būtu šeit, būtu visai problemātiski viņai kaut ko pieprasīt,” atzīst Kalkūnes pagasta pārvaldes vadītājs Osvalds Kursītis.

Jautājot ugunsdzēsējiem, ko viņuprāt vajadzētu darīt, lai mazinātu pērnās zāles dedzināšanu, Latgales reģiona brigādes vadītājs atbild, ka vairāk ir jāstrādā skolās ar jaunāko paaudzi, lai viņiem stāstītu, ka tā darīt nedrīkst. Tomēr ir jāatrod veids, kā likt aizdomāties arī vecākajai paaudzei, jo viņi saviem bērniem ir piemērs. „Grūti pateikt, ko varam darīt. Ja būtu viegli atbildēt, sen nebūtu kūlas ugunsgrēku,” neziņā paliek Šmuksts.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti