Rendas pagastā divus jauniešus šogad par kūlas dedzināšanu pieķēra notikuma vietā, bet kopumā likumsargiem cīnīties ar svilinātājiem ir sarežģīti, un arī sodus vainīgie nemaksā. Kuldīgas pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūplecs pastāstīja, ka šogad kāds aktīvs kuldīdznieks paziņoja policijai, kad redzēja divus dedzinātājus Pārventā. Policijas ekipāža personas aizturēja, lai sauktu pie atbildības.
Kuldīgas pusē rādītāji nav labākie, tāpēc rodas jautājums, ko pašvaldība dara, lai iedzīvotāji savus īpašumus sakoptu un pavasarī nebūtu jāķeras pie kūlas dedzināšanas. Gūtplecs atzīst, ka, iespējams, ir par maz prevencijas pasākumu, jo cilvēku apziņas līmenis arvien ir zems. Kamēr neatnāk policists un ar pirkstu neparāda, ka pārkāpts likums, neviens nesatraucas. Kopš PSRS laikiem ierasts domāt, ka kūlas dedzināšana nav nekas slikts, tādēļ par aizrādījumiem apvainojas kā par personisku "uzēšanos", saka Gūplecs.
Policisti braukā, apskata īpašumus, sauc pie administratīvās atbildības un sods nav mazs, sākot no 280 līdz 700 eiro, turklāt bieži vien deg tajās pašās adresēs. Pašvaldība uzliek sodu, bet vainīgie nemaksā, un lieta nonāk pie tiesu izpildītājiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) atzīst, ka ir novadi, kur deg visvairāk. Tā ir Dobele, Daugavpils, bet nedeg visur, piemēram ir Mālpils un Tērvete.
Dobeles pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Fecers saka, ka daudz nesakoptas zemes pieder ārvalstu pilsoņiem, kuri uz vietas nav sastopami. Lauku atbalsta dienestam platību maksājumam var pieteikties tikai tie zemes īpašnieki kuriem ir vismaz viens hektārs zemes. Tie, kas pieteikušies, ir ieinteresēti rudenī zāli nopļaut un savest īpašumu kārtībā.
VUGD pārstāve Inta Palkavniece informēja, ka šogad saņemts vairāk nekā 2200 izsaukumu uz 1400 kūlas ugunsgrēkiem. Viņa vērš uzmanību, ka izdeg ne tika platības, bet arī iet bojā cilvēki, sadeg augi un dzīvnieki. Pirms tverat pēc sērkociņa, lai aizdedzinātu pērno kūlu, atcerieties, ka zem tās ir vesela dzīva pasaule.
