Cilvēku resursi pietiek šobrīd, platība arī nav tik liela un apdraudējuma nav. Nevienai ēkai [uguns] virsū šobrīd neiet, roku spēkiem tiks nodzēsts. Šobrīd nezinu, no kā tas varētu būt, bet, kā zināms, bērniem arī patīk ar sērkociņiem spēlēties, bet pie rokas jau neviens noķerts nav,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Talsu daļas komandiera vietnieks Andris Meiers.
Pēc statistikas datiem kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu Talsu novadā pieaug. Ja 2010. gadā reģistrētie izsaukumi bijuši 13, tad pērn to skaits jau sasniedzis 46. Lai gan par katru gadījumu tiek informēta arī policija, tomēr vainīgais bieži vien paliek neatklāts.
Grūti noteikt un pieķert uz vietas šādu kūlas dedzinātāju, jo mēdz būt arī tādi gadījumi, ka it kā ir uz vietas redzēts šis cilvēks, it kā viņš varētu būt tas vainīgais, kas kūlu dedzina, bet tajā pašā laikā viņš jums pasaka, ka viņš dzēš šo kūlu, un jūs nevarat pierādīt pretējo!” saka glābēju Talsu daļas komandieris Kaspars Vaivods.
Sausās zāles dedzināšanas gadījumi apdraud ne tikai cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Nometot sērkociņu sausajā zālē apdraudēta ir arī visa dzīvā radībā. „Daudzi domā, ka iznīcinās mums kaitīgās ērces, bet īstenībā bojā iet arī visi labie kukaiņi, visi abinieki un rāpuļi. Ja ērču dēļ...svilināt zemi, es nezinu, man liekas muļķīgi!“ saka Talsu novada muzeja galvenā speciāliste dabas jautājumos Linda Šmilga – Šimpermane.
Kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Fiziskajām personām draud no 280 līdz 700 eiro naudas sods. Savukārt par zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām var piespriest naudas sodu no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz pat 2900 eiro apmērā.
