"Gan 2015., 2016.gadā un arī pērn kūlas ugunsgrēku skaits ir bijis nedaudz virs 2000. Šogad jau esam reģistrējuši 1400 kūlas ugunsgrēku. Tas ir saistāms ar to, ka mums līdz šim bijušas daudzas saulainas un siltas brīvdienas, tad arī kūlas ugunsgrēku skaits pieaug. Arī šajās brīvdienās būs salīdzinoši silts un saulains laiks, tāpēc VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana nodara postu dabai, īpašumiem un arī cilvēka veselībai un dzīvībai," saka Palkavniece.
Glābēji arvien uzver, ka pērnās zāles dedzināšana nav īpašuma apsaimniekošanas veids – tas apdraud cilvēka dzīvību, nodara kaitējumu dabai.
Kūlas dedzināšanas gadījumos vainīgie parasti ir zemes gabala īpašnieki, kas tādējādi sakopj teritoriju un bieži gadījumi ir ļaunprātīga dedzināšana, kur vainīgo atrast sarežģīti.
"Kūlas ugunsgrēki parasti visvairāk izceļas pēcpusdienās, kad ir beigusies darbdiena un mācību stundas skolās. Vecākiem būtu mājās jāpārrunā ar bērniem un savstarpēji šos kūlas dedzināšanas riskus. Mūsuprāt, viens no risinājumiem ir arī pašvaldību aktīvāka iesaiste. Ne tikai sakopt savas teritorijas, bet arī konkrēti savos saistošajos noteikumos ir jānosaka vienotas minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības un tās pašvaldībai arī ir jākontrolē realitātē. Ir novadi, kur tas notiek, bet ir vietas, kur tas nav stingri noteikts," teic Palkavniece.
Arī mediķiem kūlas ugunsgrēki ir ikdiena, jo, tiklīdz iestājas sauss laiks, ir arī kūlas ugunsgrēkos cietušie.
Ik gadu tie ir ap 10 cilvēku, kas guvuši nopietnus apdegumus. Arī šogad aina nav iepriecinoša, teju katrās brīvdienā ir cietušie. Pirms pāris gadiem bijis arī bojāgājušais.
"Cilvēki gūst apdegumus, iekrītot zālē vai mēģinot apdzēst vairs nekontrolējamās kūlas liesmas un gūst sejas, roku un elpceļu apdegumus. Tāpat ir gadījumi, kad liesmas pārmetas uz kādu šķūni vai, piemēram, pērn uguns pārņēma arī riepu kaudzi un kāds pusaudzis saindējās no tiem kodīgajiem dūmiem. Ja arī ik gadu tie it kā ir tikai 10 cilvēki, kas nonāk slimnīcās pēc kūlas ugunsgrēkiem, tās sekas bieži viņiem ir uz visu dzīvi," norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Valsts policijas dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte Ziemele papildina, ka šopavasar par kūlas dedzināšanu noformēti vien septiņi administratīvā pārkāpuma protokoli un pašlaik uzsāktas 115 lietvedības, kurās vēl notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu vainīgos pērnās zāles dedzinātājus.
"No 115 uzsāktām lietvedībām 71 gadījumā mēs informāciju saņemam tieši telefoniski no pašiem iedzīvotājiem. Tas ir apsveicami, jo mēs ātrāk varam noreaģēt,
ja kāds ir redzējis, ka aizdedzina kūlu, jo VUGD to var izdarīt pēc fakta, kad viņi jau ir nodzēsuši to ugunsgrēku. Taču, ja vienlaikus cilvēki zvana, tad arī mēs varam laicīgi izbraukt un meklēt vainīgo," teica Ziemele.
Sods par kūlas dedzināšanu fiziskai personai var būt no 200 līdz 800 eiro. Tāpat gan fiziskas, gan juridiskas personas var sodīt par obligātu zemes apsaimniekošanas pasākumu nepildīšanu.
