Līdz martam zemniekiem jāizlemj, vai sākt audzēt kukurūzu. Kukurūzas sējumi Latvijā ar katru gadu palielinās. Izmantojot kukurūzu lopbarībā, izdodas būtiski samazināt piena ražošanas pašizmaksu.
Liepājas pusē uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos zemniekus, kuri audzē kukurūzu. Kukurūza lielās platībās sēta arī padomju gados, taču tagad sācies gluži vai trešais vilnis, spriež kooperatīva "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Ir jauna izpratne par kukurūzas audzēšanu un izmantošanu piena lopkopībā.
Kvalitatīva un vienlaikus arī lēta lopbarība, tieši šīs īpašības kukurūzai piedēvē nozares speciālisti. Antra Gražule stāsta, ka šobrīd Latvijā kukurūzas audzēšanai nopietnāk pievēršas tās saimniecības, kuras mērķtiecīgi plāno palielināt piena ražošanas apjomus.
Kukurūzas novākšanas tehnika ir ļoti dārga, tās izmaksas pārsniedz 160 tūkstošus latu. Vienīgais veids, kā iegādāties šādu tehniku, ir kooperēšanās. Kooperatīvs "Dzēse" aicina savus biedrus, sadarboties un sākt audzēt kukurūzu, turklāt Dienvidkurzemes reģionā tieši kooperatīviem vēl bija pieejams Eiropas savienības līdzfinansējums tehnikas iegādei.
Par kukurūzas audzēšanu sākusi domāt Sanita Jurkovska, kurai pieder salīdzinoši neliela zemnieku saimniecība ar 40 slaucamām govīm. Viņa uzskata, ka, izmantojot kukurūzu lopbarībā, varētu samazināt piena pašizmaksu. Individuāli šādu kukurūzas novākšanas tehniku var iegādāties saimniecības, kurās kukurūzas sējumi vien aizņem vairākus simtus hektāru. Izlīdzoties ar vecu tehniku, nevar nodrošināt augstvērtīgu lopbarības sagatavošanu, kas ir viens no priekšnoteikumiem, lai attaisnotos kukurūzas izmantošana lopbarībā.
