Kuģu skaits Latvijas flotē pieaug

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas kuģu flote pagājušajā gadā palielinājusies par 20 kuģiem, liecina Latvijas Kuģu reģistra dati. Kuģu skaits palielinās jau otro gadu pēc kārtas, un Latvijas Jūras administrācijā to uzskata par ekonomiskās atlabšanas zīmi. Kopā šobrīd zem Latvijas karogiem kuģo 372 kuģi. Tas gan joprojām ir par gandrīz 40 kuģiem mazāk nekā pirms krīzes 2008. gadā.

Šobrīd Latvijā reģistrēto kuģu skaits ir augstākais, kāds tas ir bijis pēdējo piecu gadu laikā. Ekonomiskās krīzes sākumā jūrās kuģu ar Latvijas karogiem kļuva ievērojami mazāk. 2008. gadā Latvijā bija reģistrēti 411 kuģi, taču gada laikā Latvijas karogu nomainīja 35 kuģi. Šobrīd kuģu skaits Latvijas flotē atkal pieaug. Pagājušajā gadā klāt nākuši 20 kuģi. Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne to skaidro ar ekonomisko atveseļošanos nozarē:

"Ja runa ir par 20 kuģiem, tad lielākā daļa no tiem ir tā sauktā palīgflote, kas, teiksim, strādā ostās, un faktiski šis pieaugums tomēr liecina par kaut kādu ekonomikas attīstību, biznesa attīstību gan pašās ostās, gan arī firmās, kas strādā ostās. Tas tomēr ir labs rādītājs, ka cilvēki vismaz kaut ko dara."

Par sešiem kuģiem pieaudzis ir arī lielo kuģu skaits. Zvejas kuģu ir par četriem, bet sauskravas kuģu par diviem vairāk. Kā stāsta Kočāne, Latvijas Jūras administrācija piedalās dažādās izstādēs, lai reklamētu Latviju kā kuģu karogu vietu. Kā vienu no Latvijas priekšrocībām Kočāne min retākas tehniskās kuģu pārbaudes ostās.

"Mūsu kuģi, Latvijas kuģi kas ir reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā, ir Parīzes memoranda baltajā sarakstā. Latvija ļoti ilgi bija pelēkajā sarakstā, bet pirms trim gadiem iekļuva baltajā sarakstā. Tas nozīmē, ka mūsu kuģi ir kvalitatīvi, un līdz ar to pārbaudes, kas tiek veiktas nepārtraukti ostās, mūsu kuģus skar mazāk, viņi tiek pārbaudīti retāk. Jo iekļūstot baltajā sarakstā, tas jau automātiski norāda, ka kuģi ir kvalitatīvi, tehniskā kārtībā. Iekļūt šajā sarakstā ir grūti, izkrist no viņa ir ļoti viegli," skaidro Kočāne.

Pagājušā gada beigās igauņu prāmju operatora „Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs Andress Hunts ziņu aģentūrai BNS atzina, ka kompānijai izdevīgāk būtu savus kuģus reģistrēt Latvijā, nevis Igaunijā. Kā skaidro "Tallink" pārstāve Latvijā Baiba Muceniece, Latvijas, Somijas un Zviedrijas jūrniekiem pastāv nodokļu priekšrocības, kamēr Igaunijā tādu nav. Piemēram, Latvijas jūrniekiem sociālais nodoklis nav jāmaksā vairāk kā no divu minimālo mēnešalgu apjoma.

Tikmēr Latvijā kuģniecības uzņēmumi netiecas savus kuģus reģistrēt Latvijā. Piemēram, visi akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” flotē esošie kuģi ir reģistrēti Maršalu salās. Kā stāsta Latvijas kuģniecības pārstāve Elīna Dobulāne, kuģu reģistrēšana Maršalu salās ir viena no uzņēmuma aizdevēju prasībām, jo Maršalu salās esot starptautiski atzīta un droša jurisdikcija kuģošanas biznesam. Maršalu salas ir viena no populārākajām kuģu reģistrēšanas vietām pasaulē, jo tās piedāvā arī zemus nodokļus un minimālu administratīvo slogu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti