Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē nolēma iestāties par Latvijas kūdras nozari pārejas uz klimatneitralitāti kontekstā. Tomēr ir jādomā par to, kā samazināt kūdras ieguves procesā radītās emisijas. Tās pašlaik ir 14,5% no Latvijā radītajām emisijām.
Latvijas Kūdras asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere stāsta, ka asociācijā domā par veidiem, kā emisijas samazināt: “Protams, mums ir jāstrādā pie tā, ka mēs izmantojam pēc iespējas jaunāku tehniku. To arī mūsu ieguvēji dara. Ir jādomā arī par to, kā izmantot elektrotraktorus, elektroiekārtas vairāk nekā tās, kuras pašlaik tiek izmantotas. Jā, tas ir ieguldījums tehnoloģijās, vairāk darbs ar zinātni par to, kā mēs varam uzlabot šo situāciju un radīt pievienoto vērtību mūsu produktiem.”
Eiropas Komisija vēstulē norādījusi, ka dārzkopības kūdras nozare pārmaiņu rezultātā necietīs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas Radio apstiprina, ka nozarei tiešām briesmas nedraud. Tomēr līdz 2026. gadam ir jābūt gatavai stratēģijai, kā kompensēt ieguves radītās emisijas.
VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola stāsta, ka to neatstās tikai uz uzņēmēju pleciem: “Ir nozares, kurās emisijas neizbēgami radīsies. Tā ir arī lauksaimniecība. Tā ir arī kūdras ieguve. Tad šīs emisijas būs jākompensē citos sektoros, piemēram, ar mežsaimniecisko darbību. Proti, ieaudzējot mežus un piesaistot emisijas.”
Ministrijai uzdeva sagatavot nacionālo pozīciju šajos jautājumos. Visticamāk, nākamnedēļ to skatīs valdība.
Latvijas Radio uzrunāja arī kādu kūdras ražotāju – uzņēmumu “LaFlora”. Valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks stāsta, ka uzņēmums jau laicīgi modernizēts. Turklāt Kaigu purvā, kur uzņēmums iegūst kūdru, resursi ir teju beigušies. Un daļa šī purva ir apmežota.
“Priede ir tas koks, kas vislabāk piesaista CO2. Līdz ar to sabalansē kopā rekultivācijas scenārijus ar emisijas lietām.
Šeit Latvija var parādīt visai Eiropai unikālu pieeju, kā resursus var ļoti labi izmantot. Mēs neesam izdarījuši kaut kādas pārsteidzīgas lietas, kā Vācija un Holande, kas purvus ir nolikvidējuši un savu labklājību uzbūvējuši,” norāda Ameriks.
Kaigu purvā tiks ierīkots arī vēja parks.
Pārejā uz klimatneitralitāti cietīs valstis, kurās plaši izmanto enerģētisko kūdru. Latvijā uz dārzkopības kūdras ražošanu pārgāja jau 2002. gadā.
