Otrdien, 20. novembrī, Saeima apstiprināja deputātus darbam komisijās, kā arī ievēlēja desmit parlamenta komisiju vadītājus un sekretārus. Trešdien, 21. novembrī, deputāti turpināja vēlēt Saeimas komisiju vadītājus. Līdz ar NDK vadības ievēlēšanu priekšsēdētāji ir visām sešpadsmit 13. Saeimas komisijām.
Saeimas komisijas un to darbs
Sākot darbu, jaunievēlētā Saeima izveido komisijas, nosakot to locekļu skaitu un uzdevumus. LV portāls skaidro, kā Saeimas komisijas tiek veidotas un ar ko tās nodarbojas.
Parlamentā pastāvīgi darbojas Saeimas kārtības rullī noteiktas 16 komisijas:
- Ārlietu komisija;
- Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija;
- Juridiskā komisija;
- Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija;
- Izglītības, kultūras un zinātnes komisija;
- Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija;
- Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija;
- Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija;
- Sociālo un darba lietu komisija;
- Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija;
- Pieprasījumu komisija;
- Publisko izdevumu un revīzijas komisija;
- Nacionālās drošības komisija;
- Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija;
- Eiropas lietu komisija;
- Ilgtspējīgas attīstības komisija.
Ko dara Saeimas pastāvīgās komisijas?
Komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, izskata deputātu pieprasījumus, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata iespējamos deputātu ētikas pārkāpumus vai izvērtē Latvijas nacionālās pozīcijas starpvalstu jautājumos.
Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai Saeimas sēdēs apspriežamās lietas. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
Otrs komisiju darba virziens ir izpildvaras darbības uzraudzīšana, izskatot sabiedrībā aktuālus jautājumus un spriežot par nepieciešamiem uzlabojumiem ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu darbā. Komisijas organizē regulāras tikšanās ar ministriem vai attiecīgo institūciju pārstāvjiem, lai apspriestu komisijas kompetencē esošos jautājumus, kā arī sniedz savas rekomendācijas un ieteikumus izpildvaras darba uzlabošanai, tādējādi īstenojot parlamentāro kontroli pār valdības darbu.
Komisijai ir tiesības tieši, bez Saeimas Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no ministriem un tiem padotajām (pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.
Kā veido pastāvīgās Saeimas komisijas?
Komisijas tiek veidotas, ievērojot frakciju proporcionālo pārstāvību. Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā ievēlē divus deputātus no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas, bet Nacionālās drošības komisija – vienu pārstāvi no katras frakcijas. Komisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams – arī priekšsēdētāja biedru.
Vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos iegājusies prakse par komisijas priekšsēdi izraudzīties deputātu, kurš pārstāv to pašu politisko spēku, kurš vada attiecīgās komisijas darbības jomai atbilstošo ministriju.
Speciālo komisiju izveide
Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai pastāvīgā Saeimas komisija no saviem locekļiem var ievēlēt apakškomisijas. Piemēram, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lai padziļinātu darbu sporta jomā, izveidojusi Sporta apakškomisiju. Viena komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi. Priekšsēdētāju un sekretāru apakškomisija ievēlē no saviem locekļiem.
Cik maksā Saeimas komisiju locekļiem?
Deputāta mēnešalga 2018. gadā, to aprēķinot, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kā arī Saeimas kārtības rullī noteikto, ir 2749 eiro. Papildus tam mēnešalgas daļa par amata pildīšanu Saeimas pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam ir 1194 eiro, bet priekšsēdētāja vietniekam un komisijas sekretāram 301 eiro.
Tikpat attiecīgi saņem parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un komisijas sekretārs. Savukārt apakškomisijas priekšsēža amata piemaksa ir 323 eiro, bet apakškomisijas sekretāram – 146 eiro mēnesī.
Par spīti JKP iebildumiem, trešdien Saeimas NDK priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts ZZS pārstāvis, esošās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS). Par komisijas priekšsēdētāja biedri trešdien tika ievēlēta Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"), bet par sekretāru - Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").
NDK izskata jautājumus, kas skar Latvijas drošību un aizsardzību, kā arī ar šo sfēru saistītās ekonomiskās, politiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas intereses. Komisija veic parlamentāro uzraudzību pār valsts drošības iestādēm – Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Drošības policiju.
Komisijas uzdevumos ietilpst arī Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšana. Tāpat komisija akceptē un pārrauga nacionālās drošības vajadzībām piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī izvērtē valsts drošības iestāžu budžetu projektus.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti savā pirmajā sēdē trešdien nolēma, ka to vadīs Juris Jurašs. Par komisijas priekšsēdētāja biedru šodien deputāti ievēlēja Aldi Blumbergu ("KPV LV"), savukārt par sekretāru – Edvīnu Šnori (Nacionālā apvienība).
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārraudzībā ir nacionālās drošības, valsts aizsardzības, iekšlietu, korupcijas novēršanas jomas. Komisijas priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Nacionālās drošības padomes loceklis un piedalās valsts augstāko amatpersonu un institūciju vienotas darbības saskaņošanā nacionālās drošības jomā.
Vēl deputāti trešdien nolēma, ka Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisiju turpmāk vadīs Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa"). Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Inesi Ikstenu ("Attīstībai/Par!"), savukārt par sekretāru – Edmundu Teirumnieku (NA).
Ilgtspējīgas attīstības komisija pārrauga Nacionālā attīstības plāna un Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam ieviešanu, kā arī uzrauga šo plānošanas dokumentu pārskatīšanu.
Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vadīs Arvils Ašeradens, komisijas pirmajā sēdē nolēma tās locekļi. Komisijas priekšsēdētāja biedra amatā ievēlēts Raivis Dzintars (NA), bet sekretāres – Evija Papule ("Saskaņa").
Šī komisija pārrauga vairākas nozīmīgas un savstarpēji saistītas nozares – izglītību, kultūru, zinātni, sportu un valodas politiku. Komisija sagatavo izskatīšanai Saeimā šo nozaru likumprojektus, veic parlamentāro kontroli pār nozaru ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī izskata iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus.
Tikmēr Saeimas Pieprasījumu komisiju vadīs Linda Liepiņa ("KPV LV"), komisijas pirmajā sēdē nolēma tās locekļi. Komisijas priekšsēdētājas biedra amatā ievēlēts Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!"), bet sekretāra – Gundars Daudze (ZZS).
Pieprasījumu komisijas pamatuzdevums ir Saeimas deputātu pieprasījumu izskatīšana, kas adresēti valdības locekļiem. Izskatot konkrēto pieprasījumu, uz komisijas sēdi tiek aicināts Ministru prezidents vai attiecīgais ministrs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju vadīs deputāts Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), komisijas pirmajā sēdē nolēma komisijas locekļi. Par komisijas priekšsēdētāja biedri ievēlēta Anda Čakša (ZZS), bet sekretāri – Ieva Krapāne ("KPV LV").
Sociālo un darba lietu komisijas dienas kārtībā ir tādi jautājumi kā darba tiesības, nodarbinātības situācija un bezdarbs, pensijas un pabalsti, ģimenes ārsti un slimnīcas, farmācija un sabiedrības veselība, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi, situācija pansionātos un aprūpes centros, sociālā budžeta izlietojums.
Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisijas darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
Deputāts vienā un tajā pašā laikā var strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un trīs apakškomisijās. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.
