Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

Turcijas Augstākā tiesa noraidījusi mēģinājumu apstrīdēt referenduma rezultātus

Dienas notikumu apskats

Latvijas iedzīvotājus tiesāšanai Latvijā izdod galvenokārt par mantiskiem noziegumiem

Kučinskis sola apsvērt iespēju pašvaldībām garantēt 19,6% no valsts budžeta ienākumiem

Kučinskis sola apsvērt iespēju pašvaldībām garantēt 19,6% no valsts budžeta ienākumiem

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) ir gatavs apsvērt iespēju pašvaldībām garantēt 19,6% no valsts budžeta ieņēmumiem pēc nodokļu reformas. Šādu aicinājumu trešdien, 26.aprīlī, valdībai un Saeimai izteica Latvijas Pašvaldību savienība. Tas ir par 0,1 procentpunktu jeb gandrīz 10 miljoniem vairāk, nekā bija aprēķinājusi Finanšu ministrija. Turklāt pašvaldības vēlas, lai šo skaitli nostiprina likumā. 

Šobrīd valdība piedāvā pašvaldībām garantēt 19,5% no valsts budžeta ieņēmumiem, lai pašvaldībām kompensētu ieņēmumu kritumu pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas.  

Samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% līdz 20%, kā arī paaugstinot ar nodokli neapliekamo minimumu, tieši pašvaldības iztrūkumu budžetā izjustu vissāpīgāk, jo tās saņem 80% no šī nodokļa, ko samaksā pašvaldības teritorijā deklarētie cilvēki.

Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka nākamgad pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā pašvaldības no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņems par gandrīz 250 miljoniem eiro mazāk. Tāpēc valdība piedāvā pašvaldībām garantēt 19,5% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem.

Atšķirībā no citiem valdības partneriem, piemēram, darba devēju vai uzņēmēju pārstāvjiem, pašvaldības ar nešaubīgu atbalstu līdz šim vilcinājušas. Viennozīmīga atbalsta reformai nav pat no premjera un finanšu ministres pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem pašvaldībās. 

Latvijas Pašvaldību savienība domes ārkārtas sēdē aicināja valdību garantēto daļu palielināt līdz 19,6%, un valdības solījumu nostiprināt likumā. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis stāsta, ka tas saglabātu pašvaldību budžetus esošajā līmenī.

“No pašvaldību puses ir katrā gadījumā pieņemams kompromiss, kas nodrošina esošās situācijas saglabāšanu, un par pārrējām lietām būs atsevišķa saruna,” sacīja Jaunsleinis.

“Tā kompensāciju sistēma balstās uz to, ka mēs saglabājam 2017. gada situāciju nodokļu reformā. Un nevienam nav noslēpums, ka kritums nodokļu ieņēmumos ir uz pašvaldību rēķina, tas tiek kompensēts ar tām garantijām, tas ko izdarījusi Finanšu ministrija – paņēmusi pēdējo trīs gadu un izvēlējusies zemāko skaitli, tas ko mēs gribam – 2017. gada skaitlis,” skaidroja Jaunsleinis. 

Viņš norādīja, ka LPS piedāvājums valsts budžetam izmaksātu par aptuveni 10 miljoniem eiro vairāk nekā valdības paredzētā 56 miljonu eiro kompensācija. Premjers Māris Kučinskis sacīja, ka tas ir apsverams priekšlikums.

“Mūsu piedāvājums bija 19,5%, pašvaldības paprasa 19,6%. Ja viņu pamatojums balstās uz to, ka tāda ir esošā proporcija, mēs, protams, pārbaudīsim, jo cipars radās no tā, ka ir nofiksēta esošā situācija šobrīd,” pauda premjers.

Kučinskis gan norādīja, ka iespējas novirzīt vairāk naudas pašvaldībām ir arī jāvērtē kontekstā ar citiem nodokļu reformas pasākumiem, piemēram, akcīzes celšanu degvielai.

Lēmumu prasīt valstij nodrošināt pašvaldībām vismaz 19,6% no valsts budžeta ieņēmumiem atbalstīja gandrīz visi LPS domes sēdē klātesošie mēri.  

Vairākas pašvaldības uztraucas arī par citām detaļām

Vairāku pašvaldību vadītājiem bija arī iebildumi par citām reformas detaļām, piemēram, plāniem palielināt akcīzes nodokli, kā arī mikrouzņēmumu nodokli. Joprojām nav skaidrības arī par pašvaldībām aktuālo nekustamā īpašuma nodokli. Tomēr par šiem jautājumiem gaidāmas vēl atsevišķas diskusijas. 

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica no Latvijas Zemnieku savienības balsojumā atturējās. Viņa uzskata, ka nodokļu reformā būtu jāpārvērtē visi nodokļi, tostarp nekustamā īpašuma nodoklis.

“Manuprāt, nodokļu reforma ir jāvirza kopā ar visu nodokļu izskatīšanu, un arī nekustamā īpašuma nodoklis ir ļoti būtisks. Mēs redzam, ka valdība un Finanšu ministrija negrib atbildēt uz neērtiem jautājumiem par nekustamā īpašuma nodokli. Pierīgā nekustamā īpašuma nodoklis ir sasniedzis tādus apmērus jau šobrīd, ka iedzīvotāji vienkārši nevar samaksāt,” norādīja Jurēvica.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atzina, ka šobrīd diskusijas bijušas tikai par nodokļu reformas radīto ienākumu zudumu kompensēšanu, taču vēlāk būs jādiskutē arī par citām reformas detaļām. Piemēram, cik pašvaldībām izmaksās minimālās algas palielināšana līdz 430 eiro. 

“Tas ir mans personīgais viedoklis, ka šo reformu tālāk virzīt nevar. Mums ir jāsaliek svaru kausos, ja mēs gribam, kaut ko reformēt, tad katram iedzīvotājam ir jābūt skaidri zināmam - ja man valdība pieliek 30 eiro, viņa ar otru roku nenoņem 100 un 200. Un, ja mēs paskatāmies kaut vai to pašu nekustamā īpašuma nodokli, tad mēs redzam, ka tas sloga pieaugums ir daudz lielāks, nekā  iedzīvotājiem ieguvums no reformas,” sprieda Jurēvica. 

Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli ( Vidzemes partija)  savukārt uztrauc plānotais akcīzes nodokļa kāpums. Valkai akcizēto preču, piemēram, alkohola pārdošanā, šobrīd ir būtiskas priekšrocības konkurence Igauniju, ko pierobežas pilsētā arī izmanto. Arī mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas varot būt nelabvēlīgas īpaši mazumtirdzniecībā, lēš Valkas mērs. Viņš arī stāstīja, ka reģionālo attīstības centru apvienība esot arī pasūtījusi pētījumu, kā kopumā reforma atsauksies uz pašvaldībām.

“Mēs paņēmām Dobeli, kas ir tā pa vidu – kas nav pati nabadzīgākā vai bagātākā, bet diezgan attīstīta. Tas iedzīvotāju ienākuma nodokļa kritums ir 39% - tas ir ļoti daudz, [..] jautājums, kur tad būs nauda attīstībai,” pauda Krauklis.

Līdzīgi viedokļi izskanēja arī no citām pašvaldībām domes sēdē.  Ir gan pašvaldību pārstāvji, kas jau tagad pozitīvi izsakās par reformu.

“Iedzīvotājiem paliks lielāki ienākumi, arī uzņēmējiem būs labāk, un pēc šodienas domas sēdes varam priecīgi braukt mājas, jo esam vienojušies, ka būs arī pašvaldībām kompensējošais mehānisms,” sacīja Madonas novada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters  (“Vienotība”).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola gan uzskata, ka arī tām pašvaldībām, kurām ir bažas nevajagot uztraukties, ministrija gatava izskaidrot kompensācijas mehānismus un parādīt, ka aprēķinu “pamati ir pietiekami stabili”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt