Kučinskis, atsaucoties uz bijušo SAB vadītāju Jāni Kažociņu, pauda, ka Zviedris esot parādījis labu izaugsmi savā darbā. “Viņš ir gatavs šim darbam. Viņš izprot to, kas ir iekšienē. Galu galā, kā es ar prieku uzzināju, arī dienesti, ar ko viņam jāsadarbojas, atbalsta viņa kandidatūru. Tātad mūs gaida produktīvs un izpratnes pilns darbs,” sacīja Kučinskis.
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) loceklis Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) norādīja uz sadarbību ar citiem dienestiem: “Viņa viena no spēcīgākajām pusēm ir tā, ka viņš ir strādājis un vadījis Izlūkošanas pārvaldi. Un šajā ģeopolitiskajā spriedzē ir vajadzīgs cilvēks, kurš saprot šādas lietas, kuram ir ļoti laba sadarbība ar partnerdienetsiem.”
Rancāns piebilda, ka tā esot absolūti normāla situācija, ka publiski tikai tagad izskan informācija par SAB Izlūkošanas pārvaldes priekšnieku.
Taujāts par nepieciešamajiem uzlabojumiem SAB darbā, Rancāns norādīja uz pielaižu valsts noslēpumam sistēmas noteikumiem, iekšējās kontroles un drošības sistēmu, kiberdrošību. Arī Kučinskis minēja kiberdrošību, kā arī vēl SAB struktūras un kapacitātes stiprināšanu.
“Ir jāiet līdzi laikam šobrīd. Prasās zināma modernizācija,” piebilda Kučinskis.
KONTEKSTS:
SAB nepieciešams jauns vadītājs, jo 60 gadu vecumā mūžībā pērn novembrī devās līdzšinējais biroja direktors Jānis Maizītis. Nacionālās drošības padome lēmusi par SAB direktoru virzīt Egilu Zviedri, kurš līdz šim birojā ieņēmis direktora vietnieka amatu un ir Izlūkošanas pārvaldes vadītājs. Koalīcijas partijas sliecas atbalstīt Zviedra kandidatūru. Valsts prezidents Egils Levits iepriekš norādījis, ka iespējamo kandidātu loks amatam ir ļoti šaurs. Atsevišķi uzrunātie iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu no šī piedāvājuma esot atteikušies. Iespējamo kandidātu vidū izskanēja arī virsprokurora Jura Jurisa vārds, bet tobrīd vienprātības nebija.
