- Valdībā šķiro likumprojektus, ko sūta uz Saeimu.
- Premjers apmierināts ar vairāku iepriekš nospraustu mērķu panākšanu.
- Vēl priekšā darbi veselības aprūpē un izglītības sistēmā.
Kučinskis paskaidroja, ka tādējādi vēlas izvairīties no vēlēšanu tuvuma ietekmes uz ministriem un lēmumu pieņemšanu.
Arī tagad tiek domāts par to, kādus likumus valdība sūta uz parlamentu izskatīšanai un kāda tam var būt nozīme.
Tikšanās ar žurnālistiem notika kontekstā ar Kučinska valdības pastāvēšanu jau divu gadu garumā. Premjers pauda, ka šajā laikā ir izdevies pieturēties pie plāna un paveikt daudzus no tiem uzdevumiem, kas iepriekš bija nosprausti. To vidū ir sāktā valsts pārvaldes reforma, uzlabojumi e-pārvaldē un citi darbi. Premjers arī ir pārliecināts, ka pienesumu dos ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.
Lai gan nodokļu reformas rezultāti būs jūtami tikai šogad, tomēr tautsaimniecības izaugsme pēdējos divos gados jau bija vērojama, norādīja premjers. Tai pat laikā Kučinskis negrib piekrist, ka reālo ienākumu ziņā Latvijas iedzīvotāji joprojām būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
"Mazajām algām nē (..) Nu – redzat – igauņi savukārt brauc ar motocikliem uz Latviju protestējot pret mūsu akcīzi un igauņu premjers arī man ir teicis, ka viņa tāpat par Latviju saka. Es domāju, ka... Nu, atsevišķas lietas, kas mums noteikti ir jāsabalansē – tas ir akcīzes nodoklis degvielai un atsevišķas lietas, kas maina tirgu, bet man šobrīd nav lielas bažas, ka mūsu strādājošajiem būtu sliktāk, nekā tas ir blakus kaimiņos esošajiem. Es nedomāju, ka ir vajadzīgas izmaiņas," sacīja Kučinskis.
Tāpat arī veselības nozarē ir paveikti vairāki darbi, piemēram, “zaļā koridora” programma. Tiesa, nav izdevies samazināt rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Arī slimnīcu tīkls reģionos nav sakārtots. “Šis ir sākums un ceru, ka pēc gada jau būs cita situācija,” norādīja premjers.
Starp vēl veicamajiem darbiem Kučinskis izcēla skolu tīkla optimizāciju, kur jāturpina izstrādāt kritēriji skolu reorganizācijai, kā arī veselības aprūpes reformu, lai ieviestu veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar sociālo iemaksu veikšanu.
Starp nepaveiktajiem darbiem premjeram vissāpīgāk esot par Kaspara Gerharda vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nespēju skaidri atbildēt uz jautājumu – kā funkcionēs pašvaldību sadarbības teritoriju iecere. "Tur ministram vajadzētu padomāt par kapacitātes palielināšanu, lai vismaz tie cilvēki, kas atnāk – saprastu, ko es viņiem prasu," norāda Kučinskis.
Dažādu nozaru organizāciju vadītāji Kučinska valdības darbā gan labi padarītus, gan nepadarītus darbus. Piemēram, Latvijas Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja-Burmistre uzteic valdības ātro reakciju plūdu laikā, palīdzot tajos cietušajiem zemniekiem. Tomēr vienlaikus ceļi ir palikuši tikpat sliktā stāvoklī, cik tie bija un vairumam lauksaimnieku iespaidīgi pieauguši elektrības rēķini.
To, ka ir bijušas gan labas, gan ne tik labas lietas norāda arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Piemēram, vajadzētu būt aktīvākai rīcībai valsts pārvaldes reformā, tomēr pirmsvēlēšanu gaisotnē diez vai kādas izmaiņas ir gaidāmas.
Jau krietni kritiskāks bija biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš, kurš uzsvēra, ka “ceļu stāvoklis ir kā melns traips” uz citādi visai glītā valdības darbu mundiera. Tādējādi nozare nezina, kāda būs tās nākotne – vai investēt cilvēkos un tehnoloģijās? Valdība ir vilcinājusies pieņemt lēmumus attiecībā uz būvniecības nozari, pauda Bērziņš.
Pats premjers valdības darbu desmit ballu sistēmā novērtē ar aptuveni seši.
Savukārt politisko notikumu komentētājs no žurnāla “Ir” Aivars Ozoliņš dod trijnieku: "Es domāju – to, ko šī valdība nav izdarījusi, mēs pa īstam novērtēsim pēc apmēram pieciem gadiem, kad ekonomika atkal ies lejup un arī fondu nauda [saruks]. Tad mēs novērtēsim arī to, ka Kučinska valdība principā visas sistēmiskās problēmas, visas sistēmiskās plaisas aizbāž vienkārši ar eiro paciņām. Nopietnas reformas nenotiek ne veselības aprūpē, ne izglītības sistēmā, nekur."
Bet politisko notikumu komentētājs Māris Zanders valdības darbu vērtē ar septiņām ballēm: "Premjeram ir liela pieredze valsts darbā, viņš zina drēbi, zina, kā lobēt lēmumus, bet vienlaicīgi tas ir arī bremzējis. Jo, ja tev nāk draugi no iepriekšējām darba vietām, piemēram, no Pašvaldību savienības un stāsta, ka šitā nevajag darīt, tad tu piebremzē, jo tev ir gluži vienkārši cilvēciskas attiecības."
Kučinskis premjera amatā stājās 2016. gada 11. februārī, nomainot toreizējo valdības vadītāju Laimdotu Straujumu (“Vienotība”).
