Šobrīd neviens nešaubās, ka valsts apmaksāto veselības pakalpojumu saņemšana būs saistīta ar nodokļu nomaksu, un ir pēdējais brīdis - “vai nu mēs nodrošinām aprūpes pieejamību, vai arī tālāk viss aiziet uz privāto jomu un attīstās stihiski”.
Kučinskis arī norādīja, ka, saistot pakalpojumus ar nodokļu nomaksu, darbspējīgiem iedzīvotājiem, kas nemaksā nodokļus, būtu fiksētais maksājums, kas ļautu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Viņš gan stāstīja, ka būtībā der abi finansēšanas varianti – sociālā nodokļa celšana no 34,59% līdz 35,59%, gan PVN celšana no 21 līdz 22%, bet galvenais esot panākt, lai cilvēkiem nebūtu vairāk jāmaksā. Viņš vairāk sliecas palielināt pievienotās vērtības nodokli par vienu procentpunktu.
Šis pavisam noteikti nebūs populārs lēmums, norādīja Kučinskis, "bet kādam tas ir jādara".
Vislielākie iebildumi par sociālā nodokļa palielināšanu bija no darba devējiem un arodbiedrībām, “darba devēji un arodbiedrības nav sajūsmināti, sakot, ka mēs negājām uz [nodokļu] samazinājumu, lai atkal liktu [citus nodokļus] atpakaļ”.
Tāpēc lielākās diskusijas par šo jautājumu vairs nebūs starp ministriem, bet gan ar sociālajiem partneriem.
Premjers atzina, ka jebkurš lēmums nebūs populārs, populāri būtu “bārstīties ar solījumiem un dalīt budžeta naudu”, un arī iepriekš lielākā “berzēšanās koalīcijā bija par to, kurš bija sliktās ziņas nesējs”.
"Bija jāsaprot, kura no partijām iznesīs šo ziņu, jo nav populāri visu samazināt, bet tad nebūtu nekas," izteicās Kučinskis.
Viņš arī apgalvoja, ka reformām vēlēšanas nevar būt mēraukla, jo valdībai dots mandāts reformām, un pie tā arī strādā. Viņaprāt, sliktākais variants, būtu “nākamajā dienā pēc vēlēšanām paziņot, ka mēs kaut ko celsim, kā tas bijis iepriekš”, labāk izklāstīt variantus un ļaut tos izvērtēt.
Kučinskis norādīja, ka šim jautājumam "dancots" apkārt jau kopš 2012. gadā, bet lēmums netika pieņemts, jo tas nav populārs. Bet šobrīd ir reāla cerība šo lēmumu pieņemt.
Viņš arī norādīja, ka nav nekādu draudu valdībai, valdība ir stabila.
Vienošanās par veselības apdrošināšanu paredz, ka nākamais gads varētu būt pārejas periods, kur katrs iedzīvotājs varētu tikt pie savām apdrošināšanas kartēm. Tie, kuriem tās būs, saņems valsts apmaksātos pakalpojumus, bet tiem, kuriem tās nebūs, par veselības aprūpi būs jāmaksā.
Jau ziņots, ka, lai atrastu trūkstošo finansējumu veselības aprūpes nozarei, pašlaik izskata iespēju par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, pusi no tā maksātu darba ņēmējs un pusi darba devējs.
