Pašreiz patvēruma pieteikums jāizskata tai Eiropas Savienības (ES) valstij, kurā bēgošais cilvēks nonācis vispirms. Eiropas Komisijas ieskatā tas nav godīgi pret valstīm, kurās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ieplūst visvairāk nelegālo imigrantu un atbildība par migrantiem jāuzņemas arī citām valstīm. Taču Latvijas premjers pauž, ka mūsu valsts nebūs gatava atkāpties no brīvprātības principa.
“Latvija pildīs līdz šim Eiropas Savienības ietvaros uzņemtās saistības patvēruma meklētāju pārvietošanā no Grieķijas un Itālijas, kā arī no trešajām valstīm. Arī turpmākiem mehānismiem patvēruma meklētāju pārvietošanai jābalstās uz brīvprātības principa. [..] Latvija nav gatava atbalstīt tādu lēmumu pieņemšanu, kas nākotnē varētu nozīmēt obligātu kvotu ieviešanu patvēruma meklētāju uzņemšanas jomā,” LTV pauda Kučinski.
Tikpat noraidošs pret šīm idejām ir Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņaprāt, par migrantiem jāturpina atbildēt valstīm, kurās viņi ierodas vispirms. "Skaidrs, ka tām valstīm ir jānāk palīgā, kas arī tika darīts – kaut vai līgums ar Turciju, kas krasi samazināja patvēruma meklētāju vai migrantu skaitu uz Grieķiju. Tie ir tie risinājuma veidi, kādā veidā, strādājot ar trešajām valstīm, kas atrodas pie ES ārējās robežas, mēģinot apturēt šo plūsmu," teica Zīle.
Kā atklāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre, bēgļu sadales jautājums ir tikai viens no EK rosinājumiem šīs krīzes risināšanai. Piemēram, dokumentā tiek runāts, kā aizstāt nekontrolētu ieceļošanu ar legālu iebraukšanu ES. "Manuprāt, šajā dokumentā ir tiešām piedāvāti pasākumi: grozījumi dažādās regulās, dokumentos, direktīvās, par to, kā līdzsvarot šīs valsts tiesības, izskatot patvēruma pieteikumus (..) Nekādu ierobežojumu [nav] attiecībā uz vietām, kur viņiem jāatrodas (..)," saka Pētersone - Godmane.
Tikmēr gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) pauduši, ka, pirms veidot Latvijas oficiālo pozīciju, Eiropas Komisijas piedāvājums detalizēti jāizvērtē.
Bet Grieķija piektdien deportējusi uz Turciju jau otro migrantu grupu, kā to paredz ES un Ankaras vienošanās. Nākamā izraidīšana varētu notikt pēc vairākām nedēļām, jo šobrīd Grieķijā nonākušie nelegāļi pastiprināti iesniedz lūgumus pēc patvēruma. To izskatīšanai nepieciešams papildu laiks.
No Grieķijai piederošās Lesbas salas ar prāmi uz Turciju piektdien nogādāti 45 imigranti, kuri bijuši Pakistānas pilsoņi. Izraidīšanu pavadīja dažu desmitu cilvēktiesību aktīvistu protesti. Trīs no viņiem aizturēti, jo bija apķērušies ap prāmja enkuru.
Izraidītas tiek personas, kam nepienākas bēgļa status vai kuras grib nokļūt, piemēram, Vācijā un nelūdz patvērumu Grieķijā. No Turcijas savukārt tiek uzņemti no Sīrijas konflikta bēgošie.
Ankarā gan nav apmierināti ar kūtro vienošanās izpildi no Eiropas partneru puses, gan uzņemto cilvēku, gan solīto kompensāciju Turcijai ziņā. Valsts prezidents jau piedraudējis, ka līgumu pārskatīs.
“Pastāv konkrēti nosacījumi. Ja ES nespers nepieciešamos soļus, tad Turcija vienošanos nepildīs,” brīdināja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Eiropas un Turcijas vienošanās labo sākumu atzīmē Vācijas valdība. Valstī ievērojami sarucis patvēruma lūdzēju skaits. To gan pirmkārt sekmējusi vairāku Eiropas valstu robežu slēgšanas maršrutā no Grieķijas uz Vāciju un citām migrantu iekārotām valstīm.
"Pirmkārt, atvērto robežu laiks ir beidzies arī Grieķijai. Otrkārt, neviena nācija netiks pamesta viena. Treškārt, tiks uzlabota ārējās robežas aizsardzība. Ceturtkārt, tie, kas nāk uz Grieķiju, tiks izraidīti. Piektkārt, Eiropas Savienība uzņemas atbildību par humāno palīdzību pārvietotām personām. Tikai ar šo pasākumu kompleksu mēs varam panākt migrantu skaita samazinājumu ilgtermiņā,” sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs.
Savu artavu migrantu krīzes risināšanā nākamnedēļ grasās sniegt Eiropas Parlamenta deputāti. Viņi plāno no budžeta pārdalīt 100 miljonu eiro patvēruma meklētāju uzturēšanai. Parlamentārieši iestājas par centralizētu patvēruma pieteikumu sistēmu visa bloka līmenī. Tāpat vairākums deputātu īpaši no tā dēvētajām vecajām dalībvalstīm atbalsta Eiropas Komisijas piedāvājumu Eiropā nonākušos bēgļus solidāri dalīt starp valstīm lielākā vai mazākā mērā obligātu pasākumu ietvaros.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība ar Turciju ir noslēgusi vienošanos, ka Turcija aptur cilvēku plūsmu uz Eiropu, pretī saņemot prāvus, vairāku miljardu eiro vērtus naudas līdzekļus un apsolījumu pēc iespējas ātri iegūt bezvīzu režīmu ceļošanai uz Eiropas Savienību un aktīvas sarunas par iestāšanos blokā, ko Turcija vēlas jau gadiem.
Bet Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja par plāniem pārskatīt ES patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū.
