“2013.gadā mainītais Kredītiestāžu likums par administratoriem [liek] uzdot daudz jautājumu. Domāju, ka koalīcija un Saeima ir apņēmusies ceturtdien aiztaisīt šo caurumu ciet. Var tikai minēt, kādi bijuši apsvērumi,” sacīja Kučinskis.
Viņš pieļāva, ka izmaiņas tolaik ieviestas, lai kāds nopelnītu.
Par izmaiņām Kredītiestāžu likumā runās koalīcijā padomē, taču jau nedēļas nogalē ar partneriem esot panākta neformāla vienošanās. “Jau sestdien man bija sarunas ar abām augstākajām amatpersonām: Valsts prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju. Saeimas priekšsēdētāja uzreiz ieslēdza sazināšanos ar koalīcijas Saeimas frakciju vadītājiem, un šobrīd ir apstiprinājums – visa koalīcija neformāli vienojusies,” pastāstīja Kučinskis.
Turklāt koalīcijas partijas pirmdien, 26. februārī, oficiāli vienojās par izmaiņām Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt kredītiestāžu likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzību.
Likvidatoru vai administratoru atlīdzību veido noteikti procenti no bankas kreditoriem atgrieztās naudas. Pašreizējais regulējumus paredz, ka tie ir procenti no visiem pieejamiem līdzekļiem, tostarp tiem, kas uzreiz ir pieejami bankas kasē. ABLV likvidēšanas gadījumā administratoram vai likvidatoram tas ļautu kļūt par miljonāru.
Jau iepriekš, uzreiz pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma attiecībā uz "ABLV Bank" rosināts steidzamības kārtā virzīt likuma grozījumus, lai samazinātu maksātnespējas administratoru un likvidatoru atlīdzības. "Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuru atgūšanā būtu jāiegulda pietiekami lielas pūles," jau iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tāpat tiek apsvērta iespēja ieviest finanšu sektorā nodevu par "čaulu kompāniju", ārzonu kompāniju un citu īpaši riskantu ārvalstu klientu apkalpošanu, lai tādējādi bankas demotivētu nodarboties ar šādu riskantu klientu apkalpošanu.