Kučinskis izpelnās Saeimas opozīcijas kritiku par nedienām finanšu sektorā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītā Ministru kabineta darbs ikgadējā valdības darba vērtējumā Saeimā ceturtdien, 22.februārī, izpelnījās Saeimas opozīcijas deputātu kritiku. Tā izskanēja par dažādām lietām – sākot no problēmām nodokļu reformā un beidzot ar pēdējās dienās piedzīvotajām likstām finanšu sektorā. Opozīcija valdībai pārmeta gan nepietiekamu banku uzraudzību, gan to, ka amatpersonas nepietiekami aktīvi risina pašreizējās problēmas finanšu sektorā.

Premjers aicina vienoties svētkiem

Ministru prezidents Māris Kučinskis
00:00 / 00:48
Lejuplādēt
Kučinskis savu atskaiti par valdības darbu gada laikā sāka ar atzinumu, ka pēdējo dienu notikumi finanšu sektorā ietekmējuši dienaskārtību un daudzi būtiski jautājumi palikuši ēnā. "Saeimas vēlēšanu gads uzkurina daudzus," sacīja premjers, norādot, ka teju ik dienu tiek prasīta kāda ministra vai visas valdības demisija.

 

Problēmas finanšu sektorā, tostarp saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un ASV ziņojumu par "ABLV Bank", negatīvi ietekmē valsts reputāciju, taču neapdraud banku sektora stabilitāti, pārliecināts Kučinskis.

"Dažu amatpersonu runas tiešraidēs un ierakstos rada aplamu priekšstatu par to, ka valstī neviens neprot apzināt un novērtēt riskus. Tā nav!

Tiesībsargājošās iestādes dara savu darbu, Latvijas Banka un finanšu uzraugs dara savu. Nav jēgas jaukt kopā amatpersonu aizturēšanu ar privātu komercbanku problēmām, jo īpaši, ja tās ir savstarpēji nesaistītas lietas," teica Kučinskis.

Premjers atzīmēja, ka daudzas lietas, kas saistītas ar Latvijas finanšu sistēmu, nonākušas partiju interešu lokā. Problēmas šajā jomā pastāv, un valdība ir gatava par tām runāt un risināt, taču tās nav atrisināmas vienas dienas laikā, teica Ministru prezidents.

Kučinskis ziņojumā atzīmēja Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi – saskaņā ar aplēsēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn būs pieaudzis par 4,5% . Šāds vai pat lielāks – 5% – IKP gada pieaugums būtu jāpanāk vairāku gadu griezumā. Bezdarba līmenis ir sarucis līdz zemākajam līmenim, bet "tas nenozīmē, ka visas rezerves ir izsmeltas". Turpinās cīņa ar ēnu ekonomiku, teica Kučinskis.

Ministru prezidents akcentēja arī šogad iedzīvināto nodokļu reformu, tostarp progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes ieviešanu, minimālās algas celšanu. Aizsardzības budžets šogad ir sasniedzis 2% no IKP, un šajā jomā gaidāmi dažādi iepirkumi un cerams, ka tajos piedalīsies arī vietējie uzņēmumi. Uzlabojumi ir arī iekšējā drošībā – samazinājies noziedzības līmenis, turpināsies austrumu robežas nostiprināšana.

Premjers akcentēja arī skolu tīkla un veselības aprūpas reformu un algu pieaugumu šajos segmentos. Daudzu kritizēto e-veselības sistēmu  turpina attīstīt. "Tā ir pilnveidojama, bet atpakaļceļa vairs nav,"  teica Kučinskis, aicinot nozares profesionāļus izteikt savus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai.

Kučinskis atzīmēja, ka šis ir ne tikai Saeimas vēlēšanu, bet arī Latvijas valsts simtgades gads. Viņš aicināja vienoties kopīgiem svētkiem, neatsakoties no savas izcelsmes, dzimtās valodas.

Pārmet muļļāšanos, rosina prasīt demisiju

Opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga norādīja, ka pēc iepazīšanās ar ziņojumu šķiet, ka Latvijas valstī viss ir kārtībā. Taču cilvēki, īpaši ārpus Rīgas dzīvojošie, ir arvien neapmierinātāki ar valdības veikumu. "Patiesais valdības darba vērtētājs ir Latvijas iedzīvotājs, kas turpina izbraukt," teica Kleinberga.

Viņa valdības darbu nodēvēja par muļļāšanos – tā bijusi vērojama e-veselības sistēmas ieviešanā, pasažieru vilcienu modernizācijā, ēnu ekonomikas apkarošanā, ceļu infrastruktūras sakārtošanā.

Kleinbergas ieskatā, izmaiņas nodokļu sistēmā nav nodokļu reforma, bet gan nodokļu pārdale un "pārstrukturēšana". Tiesa, ir arī labas lietas - progresīvas IIN likmes ieviešana, palielināts akcīzes nodoklis cigaretēm un alkoholam. Taču vienlaikus palielināts akcīzes nodoklis degvielai, kas ietekmē daudzu maciņus.

LRA Saeimas frakcijas vadītāja uzskata, Latvijas darbaspēka tirgus ir krīzes priekšā, vērojama nevienlīdzīga attīstība starp reģioniem. Par valdības darba rezultātu liecina arī pēdējo dienu notikumi – Latvijas banku sektors nav bijis pietiekami uzraudzīts.

Latvija ir krīzes situācijā, kad nepieciešama koordinēta rīcība. "Izskatās, ka [valdība] nezina, kā rīkoties," sacīja Kleinberga.

Līdzīgu viedokli pauda arī "Vienotības" frakcijā strādājošā "Kustības “Par"" deputāte Lolita Čigāne, aicinot Kučinski vērtēt, vai valdības un atbildīgo amatpersonu reakcija uz situāciju bijusi atbilstoša. 

Opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāte Jūlija Stepaņenko teica, ka pēdējo dienu notikumi Latvijas finanšu sektorā pamatīgi iedragājuši valsts tēlu. Pēc viņas teiktā, "neviena troļļu armija" nespētu izdarīt tik daudz slikta kā paši. Deputāte kritizēja arī nodokļu reformu, kas, viņasprāt, ir izgāzusies.

Partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba akcentēja, ka valdības iepriekš izvirzītie mērķi demogrāfijā nav sasniegti – šajā jomā pēdējo gadu laikā nav vērojami uzlabojumi. Pēc deputātes teiktā, turpina sarukt Latvijas globālās konkurētspējas indekss, situācija Latgalē neuzlabojas. Tikmēr elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponente (OIK) ir septītā augstākā Eiropā.

Arī LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Juris Viļums norādīja uz problēmām ar OIK un tās reformu, par ko ir atbildīgs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība"). Tāpat problēmas vērojamas tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) pārziņā esošajā maksātnespējas administrēšanas jomā.

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un Zemnieku savienība) virzītā nodokļu reforma "savārījusi putru", jo grāmatveži arvien lauza galvu, kā īstenot nodokļu izmaiņas.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) nav bijis uzdevumu augstumos lietoto riepu sāgā, sacīja Viļums.

Pēc viņa domām, būtu jāpieprasa Kučinska valdības demisija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti