To LTV „Panorāmā” ceturtdien sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
„Tas, ko ir izdarījusi Saeima [pieņemot likuma grozījumus], beidzot ļaus man vērtēt, ko tad Streļčenoks īsti var izdarīt savā organizācijā. (..) Faktiski šobrīd Streļčenoka kungam ir laiks parādīt, ko viņš var izdarīt KNAB un patiešām radītu kustību un apstākļus, lai visi blēži tiktu noķerti,” sacīja premjers.
Tomēr Kučinskis noraida argumentu, ka darbiniekiem tagad būs grūti aizstāvēt savas tiesības attiecībās ar KNAB vadību. Likuma grozījumi to neliegšot. „Darbinieki varēs sūdzēties – tāpat kā ikvienā ministrijā vai organizācijā, bet viņi vairs nevarēs ignorēt vadības rīkojumus,” teica Kučinskis.
Grozījumi KNAB likumā tapa pēc tam, kad pērnā gada oktobrī satraukumu par KNAB darbības spējām pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Lai labotu norādītos robus KNAB likumā, Saeimā tika virzīti tā grozījumi, par kuriem eksperti pauda bažas, ka OECD rekomendāciju aizsegā tiek virzīti pretrunīgi grozījumi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumi ievērojami stiprinās KNAB neatkarību, taču vienlaikus būtiski pieaugs KNAB vadītāja vara, to intervijā Latvijas Radio atzina "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.
Iepriekš vēstīts, ka jau otrajā gadā pēc Jaroslava Streļčenoka iecelšanas KNAB vadītāja amatā gaismā nāca iekšējie iestādes konflikti, kur daļa darbinieku pārmeta viņam neprofesionālu iestādes vadību. Vēlāk Streļčenoks rosināja virkni disciplinārlietu, kā rezultātā atlaida dažus darbiniekus, kas viņu kritizējuši. Tāpat darbu birojā pameta vairāki apjomīgu lietu izmeklētāji.
2015.gada sākumā toreizējā premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") nolēma veidot komisiju Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sāktas arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Komisija KNAB vadītāja darbu novērtēja ar atzīmi "labi". Martā gan premjere atzina KNAB darbību par neapmierinošu, taču valdošajā koalīcijā neesot bijis nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.
Šogad februārī bijusī KNAB priekšnieka vietniece Jutas Strīķes asi kritizēja Streļčenoka darbību, kas būtībā esot iznīcinājusi biroju. Šie izteikumi saniknoja iestādes vadību, kas sauc tos par meliem un sola lemt par turpmāko rīcību.
