Uz svinīgo pasākumu par godu Latvijas Pagaidu valdības pirmajai sēdei ieradās kā esošie Ministru kabineta locekļi, tā bijušie. Atklājot svinīgo sēdi, premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka esot grūti iztēloties, kādos apstākļos pirms simt gadiem nācās strādāt pirmajam Ministru kabinetam.
"Strīdēties nevienam nav laika, jo tādas īstas varas jau nemaz nav. Patiesībā nav nekā, kas šobrīd tiek asociēts ar demokrātisku valsti – nav Satversmes, nav pilsoņu vēlēta parlamenta, jo vēl nav pilsoņu, nav budžeta, nav telpu, nav naudas. Ir tikai 18. novembrī pieņemtais dokuments un topošo valstsvīru ticība, ka Latvija tiks uzcelta," situāciju pirms 100 gadiem raksturoja Kučinskis.
Pirmais jautājums Kārļa Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības dienaskārtībā 1918. gada 26. novembrī bija 15 labības vagonu piegāde Rīgai no Liepājas, jo rīdziniekiem nebija, ko ēst. Ar kādām šķietami bezcerīgām situācijām Latvijas pirmā valdība saskārās, mēģinot kara atstātajās drupās stutēt jauno valsti, stāstīja vēsturniece Irina Zeibārte.
Daži stāsti par Latvijas pirmajiem ministriem tik ļoti līdzinājās mūsdienām, ka zālē klātesošie jaunāko laiku ministri izplūda smieklos.
"Hermanovska ministrēšanas laikā tika noslēgts, kā pēc tam izrādījās, Latvijas valdībai ļoti neizdevīgs līgums par lokomotīvju un vagonu iepirkšanu. Valstij nācās samaksāt, un Hermanovskim nācās samaksāt. Viņš par to tika tiesāts, viņam tika piespriests sešu mēnešu cietumsods," stāstīja Zeibārte.
Līdzības starp savu premjerēšanas laiku 1990. – 1993. gadā un pirmo Latvijas Ministru kabinetu saredz Ivars Godmanis. Arī deviņdesmito gadu sākumā Latvijas neatkarība tika deklarēta, taču brīvības vēl nebija. Tomēr Godmanis uzsver – svarīgas problēmas risinājušas visas valdības.
"Tas nenozīmē, ka tagad ir tādi mierīgi laiki un problēmu ir mazāk. Nē. Katram ir savi uzdevumi, un katram ir šie uzdevumi jāpilda ar vislielāko atbildību, un es gribētu teikt vēl vienu vārdu - pašaizliedzību. Pirmais, ko es gribētu redzēt no nākamā valdības vadītāja, ka viņš ir pašaizliedzīgs," uzsvēra Godmanis.
Savukārt vēsturniece Zeibārte jaunajiem politiķiem iesaka par piemēru ņemt pirmo Latvijas valstsvīru spēju atbildēt par saviem lēmumiem: "Kā, piemēram, kaut vai Neatkarības karā Bermontiādes laikā, kad Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics nevis tikai ar vārdiem uzņēmās atbildību, bet iestājās Studentu bataljonā, lai aizstāvētu valsti."
